Gruzijas Latviešu biedrība „AVE SOL!” radās Padomju Savienības
sabrukuma rezultātā, jo visi, kuri nebija gruzīni pēc tautības vienā
brīdī kļuva par nacionālajām minoritātēm, tajā skaitā arī latvieši.
Gruzijā latvieši ir jaukto ģimeņu locekļi, galvenokārt, tās ir
sievietes, kuras ir ieprecējušās gruzīnu ģimenēs. Ļoti maz mūsu
biedrības locekļu zina gruzīnu valodu, mūsu sarunu valoda daudzu gadu
desmitu laikā gan sabiedrībā, gan ģimenē bijusi krievu valoda.
Daudzi nezina arī latviešu valodu, jo ir dzimuši, piemēram, Vitebskas guberņā, Sibīrijā. Mūsu vidū ir arī Latvijā dzimuši lietuvieši, igauņi, poļi, krievi, ukraiņi, vācieši, daži no tiem ļoti labi runā latviešu valodā un ir lieli Latvijas patrioti, visi aktīvi piedalās biedrības darbā un pozitīva Latvijas tēla veidošanā.
Otrs iemesls, kāpēc Gruzijā dzīvojošie latvieši sāka meklēt savus tautiešus, bija vīzu režīma ieviešana ar visām bijušajām Padomju Savienības republikām no Latvijas puses. Mums uz mājām, pie vecākiem, radiem, pie draugiem utt. bija jābrauc caur kādu no bijušajām republikām – Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, un nepieciešams bija ielūgums. Informācijas trūkums, izolētība no notikumiem Latvijā, radīja asu nepieciešamību meklēt sev līdzīgus un kopīgiem spēkiem atjaunot sakarus ar dzimteni. Daudzi meklēja iespēju atgriezties Latvijā. Mēs sanācām kopā 1992.gada rudenī, un neformālā draudzība bija mums izdzīvošanas nosacījums.
Biedrība ar nosaukumu „Ave Sol!” tika reģistrēta 1994.gadā un savu desmitgadu jubileju mēs nosvinējām 2004.gada rudenī. Mūsu Goda viesis bija Latvijas vēstnieks Ukrainā un Gruzijā - Andris Vilcāns, kurš atveda mums Latvijas Ārlietu ministrijas Goda rakstu ar pateicības vārdiem par mūsu darbu. Tā kā Gruzijas parlaments mainīja likumu par nevalstisko organizāciju reģistrēšanu, mēs 2005.gadā reģistrējāmies no jauna un mūsdienu juridiskie dati ir fiksēti 2005.gada 25.augustā. Taču tas nenozīmē, ka Biedrība sāk darbu no nulles. Jaunajos statūtos Biedrības dibinātāji ir Valdes locekļi.
Galvenā mūsu Biedrības ideja ir rūpes vienam par otru un jaunās paaudzes audzināšana latviešu tradīciju garā. Mēs enerģiski uzturam sakarus ar Latviju, un te mums jāizsaka personīga pateicība Latvijas vēstniecības Maskavā darbiniecei Laumai Vlasovai, kura mūs iesaistīja tajās aktivitātēs, kuras notika Latvijā – Dziesmu svētkos, 3x3 nometnēs, konferencēs, kuras rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. 1997.gada rudenī viņa pie mums Tbilisi noorganizēja Krievijas Latviešu kongresa sēdi, kura bija liels stimuls darba aktivizēšanai mūsu biedrībā.
Jaunumi Biedrībā notika 2010.gada pavasarī. Regīna Jakobidze izteica vēlēšanos atteikties no priekšsēdētājas pienākumiem, līdz ar to 2010.gada 16.maijā notika biedru pilnsapulce, kurā tika apspriesti panākumi un trūkumi latviešu biedrības darbā un ievēlēta jauna priekšsēdētāja. Tagad Gruzijas latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja ir jauna un perspektīva sieviete – Kristīne Nagle- Kuldžanišvili.
Daudzi nezina arī latviešu valodu, jo ir dzimuši, piemēram, Vitebskas guberņā, Sibīrijā. Mūsu vidū ir arī Latvijā dzimuši lietuvieši, igauņi, poļi, krievi, ukraiņi, vācieši, daži no tiem ļoti labi runā latviešu valodā un ir lieli Latvijas patrioti, visi aktīvi piedalās biedrības darbā un pozitīva Latvijas tēla veidošanā.
Otrs iemesls, kāpēc Gruzijā dzīvojošie latvieši sāka meklēt savus tautiešus, bija vīzu režīma ieviešana ar visām bijušajām Padomju Savienības republikām no Latvijas puses. Mums uz mājām, pie vecākiem, radiem, pie draugiem utt. bija jābrauc caur kādu no bijušajām republikām – Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, un nepieciešams bija ielūgums. Informācijas trūkums, izolētība no notikumiem Latvijā, radīja asu nepieciešamību meklēt sev līdzīgus un kopīgiem spēkiem atjaunot sakarus ar dzimteni. Daudzi meklēja iespēju atgriezties Latvijā. Mēs sanācām kopā 1992.gada rudenī, un neformālā draudzība bija mums izdzīvošanas nosacījums.
Biedrība ar nosaukumu „Ave Sol!” tika reģistrēta 1994.gadā un savu desmitgadu jubileju mēs nosvinējām 2004.gada rudenī. Mūsu Goda viesis bija Latvijas vēstnieks Ukrainā un Gruzijā - Andris Vilcāns, kurš atveda mums Latvijas Ārlietu ministrijas Goda rakstu ar pateicības vārdiem par mūsu darbu. Tā kā Gruzijas parlaments mainīja likumu par nevalstisko organizāciju reģistrēšanu, mēs 2005.gadā reģistrējāmies no jauna un mūsdienu juridiskie dati ir fiksēti 2005.gada 25.augustā. Taču tas nenozīmē, ka Biedrība sāk darbu no nulles. Jaunajos statūtos Biedrības dibinātāji ir Valdes locekļi.
Galvenā mūsu Biedrības ideja ir rūpes vienam par otru un jaunās paaudzes audzināšana latviešu tradīciju garā. Mēs enerģiski uzturam sakarus ar Latviju, un te mums jāizsaka personīga pateicība Latvijas vēstniecības Maskavā darbiniecei Laumai Vlasovai, kura mūs iesaistīja tajās aktivitātēs, kuras notika Latvijā – Dziesmu svētkos, 3x3 nometnēs, konferencēs, kuras rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. 1997.gada rudenī viņa pie mums Tbilisi noorganizēja Krievijas Latviešu kongresa sēdi, kura bija liels stimuls darba aktivizēšanai mūsu biedrībā.
Jaunumi Biedrībā notika 2010.gada pavasarī. Regīna Jakobidze izteica vēlēšanos atteikties no priekšsēdētājas pienākumiem, līdz ar to 2010.gada 16.maijā notika biedru pilnsapulce, kurā tika apspriesti panākumi un trūkumi latviešu biedrības darbā un ievēlēta jauna priekšsēdētāja. Tagad Gruzijas latviešu biedrības „Ave Sol!” priekšsēdētāja ir jauna un perspektīva sieviete – Kristīne Nagle- Kuldžanišvili.
Latviešu kultūras saglabāšana
Pēc biedrības AVE SOL!
izveidošanas pirmais Gruzijas latviešu uzdevums bija dzimtenes
tradīciju saglabāšana un tā kopš 1992.gada katru gadu tiek
atzīmēti LĪGO svētki, kuri īpaši labi izdevās, izbraucot pie
dabas – Vijas Svanidzes vai Artūra Grišāna ārpilsētas mājās. Tā
kā mums nav Jāņa, kuram saskaņā ar Līgo tradīcijām ir jābūt
svētku « saimniekam », viņa lomu daudzus gadus izpilda Jana Roze,
Jāņa meita.
Tradicionāli
saskaņā ar katoļu un luterāņu kanoniem mēs atzīmējam arī
Ziemassvētkus un Lieldienas. Šo svētku īpatnība ir tāda, ka mēs
tos atzīmējam arī saskaņā ar pareizticīgo kanoniem, tā kā mēs visi
esam jauktu ģimeņu locekļi. Mums tas netraucē, drīzāk gan tikai
bagātina mūsu tradīcijas.
Pēc tam, kad 1997.gadā Regīna Jakobidze,
biedrības priekšsēdētāja, kļuva par Latvijas goda konsulu, par
īpašiem svētkiem kļuva 18.novembris, tā kā tā ir diena, kad
Konsulātā (kur tagad atrodas biedrība) tiek rīkota diplomātiskā
pieņemšana un mēs visi savu iespēju robežās cenšamies tajā
piedalīties. Diplomātiskās pieņemšanas mēs rīkojam ļoti latviskā
garā – jaunatne ietērpjas latviešu tautiskos kostīmus, tiek
rīkota latviešu grāmatu, gleznu, keramikas, dzintara izstāde,
viesi tiek cienāti ar latviešu dzērieniem – balzāmu - un latviešu
ēdieniem – pelēkajiem zirņiem un tml.
Pirmo
reizi AVE SOL kā labi organizētu kolektīvu mēs parādījām
1995.gadā, kad tika rīkots pirmais un pagaidām vienīgais Gruzijā
mazo tautu festivāls. No tolaik valdošās partijas Pilsoņu
Savienība mēs dabūjām nelielu grantu un paši sašuvām latviešu
tautisko kostīmus sešām meitenēm. Lai arī kostīmi ir visai
tālu no pilnības, tomēr pēc tiem mūs pazīst pilsētas mēroga
pasākumos. Ar tiem mēs dziedājām uz skatuves, stāvējām ķēdē
vecajā Tbilisi un visos savos iekšējos svētkos, uzņēmām viesus no
Latvijas un tml. mēs padaram krāšņākus ar to, ka velkam šos
kostīmus. Mēs tos mīlam un ar lepnumu izrādām publikai. Pēdējos
gados pašas sev šuva kostīmus Nonna Gabilaja, Vija Svanidze un
Regīna Jakobidze, savukārt Guntars Magularija pat samainīja
savu gruzīnu kostīmu pret latviešu.
1999.
gada martā biedrība atzīmēja mūsu mīļas Lidijas un Otari
Tvaradzes zelta kāzas. Visi pilsētnieki pievērsa uzmanību šīm
kāzām, tā kā mēs tās redzējām TV pāraidē Fortūna – 30 minūtes –
tajā piedalījās divu mūsu ģimeņu pāri – Tvaradze ģimene
un Grišānu ģimene. Tā bija jauna pieredze gan mums, gan
televīzijai.
1999. gada martā biedrība atzīmēja mūsu mīļas Lidijas un
Otari Tvaridzes zelta kāzas. Visi pilsētnieki pievērsa uzmanību
šīm kāzām, tā kā mēs tās redzējām TV pārraidē Fortūna – 30
minūtes – tajā piedalījās divu mūsu ģimeņu pāri – Tvaradze
ģimene un Grišānu ģimene. Tā bija jauna pieredze gan mums,
gan televīzijai.
2002. gada augustā mēs atzīmējām Nonnas un Rostoma Gabilaja sudraba kāzas. Svinības norisinājās saskaņā ar visām latviešu tradīcijām, kuru skaistumu atzīmēja mūsu gruzīnu radinieki. Tas bija interesanti ne tikai gruzīniem un mūsu radiniekiem, bet arī pašiem latviešiem, kuri nav uzauguši Latvijā un iepazīst šīs tradīcijas mūsu biedrībā.
Īpaša latviešu kultūras popularizācijas sfēra Gruzijā ir literatūra. Mūsu AVE SOL ir unikāls goda biedrs – Ušangi Sahlthucišvili, kurš pagājušā gadsimta 60.gados pabeidza Latvijas valsts universitāti un labi prot latviešu valodu. Jau vairāk kā 30 gadus Ušangi Sahlthucišvili tulko no latviešu uz gruzīnu valodu latviešu rakstnieku stāstus un romānus. Pēdējo 10 gadu laikā viņš ir izdevis trīs nelielas grāmatiņas ar tādu rakstnieku romāniem un stāstiem kā Aleksandrs Bels, Vizma Belševica, Andris Jakubāns u.c. AVE SOL biedri piedalījās Latvijas literatūrai veltītajās konferencēs un Ušanga Sahlthcišvili organizētajās radiopārraidēs. Viņš ir mūsu lepnums un iespēju robežās mēs cenšamies viņam palīdzēt; viņš ir piedalījies tulku kongresu Latvijā, kuru organizēja Latvijas Rakstnieku savienība. Viņš arī piedalās tikšanās ar Latvijas oficiālajiem pārstāvjiem, un par viņa darbu zina gan Latvijā, gan Gruzijā. Ušangam Sahlthcišvili pievienojas jaunie mūsu biedrības pārstāvji, piemēram, latviešu pasaku pārtulkošanā uz gruzīnu valodu piedalījās Nino Jakobidze. Dažas pasakas jau ir publicētas. Savukārt Irma Čubinidze, mūsu māksliniece, aktīvi ilustrē šos izdevumus. 1999. gadā birojā tika rīkota viņas darbu izstāde, un 2000. gadā viņas darbi kopā ar citu nacionālo minoritāšu mākslinieku darbiem tika izrādīti Jaunajā mākslinieciskajā galerijā.
2002. gada augustā mēs atzīmējām Nonnas un Rostoma Gabilaja sudraba kāzas. Svinības norisinājās saskaņā ar visām latviešu tradīcijām, kuru skaistumu atzīmēja mūsu gruzīnu radinieki. Tas bija interesanti ne tikai gruzīniem un mūsu radiniekiem, bet arī pašiem latviešiem, kuri nav uzauguši Latvijā un iepazīst šīs tradīcijas mūsu biedrībā.
Īpaša latviešu kultūras popularizācijas sfēra Gruzijā ir literatūra. Mūsu AVE SOL ir unikāls goda biedrs – Ušangi Sahlthucišvili, kurš pagājušā gadsimta 60.gados pabeidza Latvijas valsts universitāti un labi prot latviešu valodu. Jau vairāk kā 30 gadus Ušangi Sahlthucišvili tulko no latviešu uz gruzīnu valodu latviešu rakstnieku stāstus un romānus. Pēdējo 10 gadu laikā viņš ir izdevis trīs nelielas grāmatiņas ar tādu rakstnieku romāniem un stāstiem kā Aleksandrs Bels, Vizma Belševica, Andris Jakubāns u.c. AVE SOL biedri piedalījās Latvijas literatūrai veltītajās konferencēs un Ušanga Sahlthcišvili organizētajās radiopārraidēs. Viņš ir mūsu lepnums un iespēju robežās mēs cenšamies viņam palīdzēt; viņš ir piedalījies tulku kongresu Latvijā, kuru organizēja Latvijas Rakstnieku savienība. Viņš arī piedalās tikšanās ar Latvijas oficiālajiem pārstāvjiem, un par viņa darbu zina gan Latvijā, gan Gruzijā. Ušangam Sahlthcišvili pievienojas jaunie mūsu biedrības pārstāvji, piemēram, latviešu pasaku pārtulkošanā uz gruzīnu valodu piedalījās Nino Jakobidze. Dažas pasakas jau ir publicētas. Savukārt Irma Čubinidze, mūsu māksliniece, aktīvi ilustrē šos izdevumus. 1999. gadā birojā tika rīkota viņas darbu izstāde, un 2000. gadā viņas darbi kopā ar citu nacionālo minoritāšu mākslinieku darbiem tika izrādīti Jaunajā mākslinieciskajā galerijā.
Prieks par Jūsu aktivitātēm. Tā turpināt!
ReplyDeleteDžonis Latvijā.