Jūlijs Straume

Latvijas Kultūras Fonds 1999. gada jūlijā atzīmēja ievērojamā Latvijas mākslas darbinieka, mākslinieka, pedagoga un etnogrāfa Jūlija Straumes 125. gadskārtu. Viņš nodzīvoja 96 gadus (1874.-1970.), no kuriem vairāk nekā 16 gadus pavadīja Gruzijā (20. gadsimta sākumā). Gruzija ir saglabājusi nenovērtējamo mantojumu, ko atstāja šis cilvēks. Straume līdz sava mūža beigām bija iemīlējies Gruzijā, augsti vērtēja tās skaistumu, seno kultūru un tautas mākslas savdabību.

Jūlijs (Jūlijs Kārlis Oskars) Straume piedzima 1874. gada 20. jūnijā (2. jūlijā) Latvijā. Viņš pabeidza pilnu zinātņu kursu Mitavas Aleksandra skolā, vēlāk barona Štiglica Centrālo Mākslas skolu Sanktpēterburgā un ieguva lietišķās mākslas mākslinieka statusu ar tiesībām pasniegt zīmēšanu un rasēšanu. Vēlāk viņš tika nosūtīts uz diviem gadiem praksē uz Parīzi, lai papildinātu savas zināšanas tekstila mākslā. Šeit viņš iepazinās ar beļģu izcelsmes skaistuli Mariju EloizuAugustu Rongvo un 1907. gadā kopā ar viņu atbrauca uz Tiflisu, kur viņi apprecējās. Tiflisā Jūlijs Straume aktīvi iesaistījās 1899. gadā dibinātajā Kaukāza Mājamatniecības komitejas darbībā. Šī komiteja tika nodibināta pie galvenās Zemkopības un zemes pārvaldes ar tehnisko, mākslas un komercnodaļām, kā arī ar paraugmācību darbnīcām visā Kaukāzā. Jūlijs Straume vadīja mākslas nodaļu, kur, neskaitot gruzīnu māksliniekus, strādāja arī citu tautību mākslinieki – G. Griņevskis, O. Šmerlings, A. Kaļgins, N. Severovs, M. Franke, inženieris S. Moskaļevs un daudzi citi.  Viņi kolekcionēja zīmējumus un mākslinieciskus metālizstrādājumus no visa Kaukāza, zīmēja baznīcas saimniecības piederumus, senus ieročus, traukus, atvēra darbnīcas. Jūlijs Straume zīmēja kā Kaukāza kristiešu, tā arī musulmaņu senās freskas, tempļus u.c. Viss tas tika vākts ekspedīciju laikā, daudz tika uzzīmēts pēc atmiņas, tika veidoti ornamenti un zīmējumi, kurus vēlāk piedāvāja turpmākajam darbam Mājamatniecības komitejas darbnīcās, kurās tika radīti unikāli izstrādājumi pēc tautas mākslas motīviem: paklāji, izšuvumi, mežģīnes, audumi, trauki, juvelierizstrādājumi.

Tajā pašā laikā Jūlijs Straume lūdza viņu iecelt par rasēšanas un zīmēšanas skolotāju ar savu programmu un trīs gadus strādāja mākslas skolā Šušas pilsētā (1908. – 1911.). Saskaņā ar savu programmu, viņš turpināja ekspedīcijas pa Kaukāzu gan kopā ar skolniekiem, gan patstāvīgi. 1912. gadā viņš piedalījās arheoloģiskā ekspedīcijā Anī, kuru vadīja profesors N. Marrs. Tas ir pārsteidzoši, ka dažādu tautību cilvēki tik dziļi saprata un juta Kaukāza tautu nacionālo un specifisko kultūru, kas ir tik tālu no viņu pašas, bet kura kļuvusi tik tuva viņiem. Mājamatniecības komiteja piedalījās starptautiskajās izstādēs Maskavā, Sanktpēterburgā, Itālijā (Turīnā), un divas reizes Parīzē. Priekš izstādēm mākslas darbnīca sagatavoja ne tikai eksponātus, bet arī izgatavoja ērtus izstādes skapjus un divstāvu vitrīnas pēc Straumes zīmējumiem.

Jūlijs Straume kopā ar mākslinieku G. Griņevski piedalījās Muižnieku bankas gleznojumā, kas tagad atrodas Nacionālajā bibliotēkā. Sienu un griestu gleznojumos tika izmantoti viņa zīmējumi. Pēc viņa zīmējumiem tika izgatavoti griezumiem rotātas durvis, kā arī skapji un vitrīnas priekš grāmatām, kuras ir saglabātas līdz pat mūsdienām. 1916. gadā Jūlijs Straume un viņa dzīvesbiedre saņēma apliecinājumu par Tiflisas guberņas goda pilsonības piešķiršanu (šis dokuments atrodas Latvijas Centrālajā arhīvā).

1921. gadā Kustproma mākslinieciskajā daļā tika uzaicināts otrais mākslinieks – Dāvids Cicišvili. Tā satikās šie divi talantīgie cilvēki. Kaut gan viņi strādāja kopā visai neilgi (J. Straume atstāja Gruziju 1923. gadā, viņš pārvācās uz Latviju), viņi nekad nezaudēja kontaktus – sarakstījās, satikās un palīdzēja viens otram. 1925. gadā Pasaules izstādē Parīzē tika izrādīti divi paklāji: D. Cicišvili paklājs „Džungļi” un J. Straumes paklājs „Miri”, kuru viņš iesāka radīt 1922. gadā. Paklāji ieguva starptautisku atzinību, prēmijas un medaļas. Tās joprojām atrodas Gruzijas Tautas un lietišķās mākslas muzejā.

Gribētos pastāstīt par vēl par vienu J. Straumes darbības virzienu. 1921. – 1923. gados viņš bija Latvijas vice-konsula pienākumu izpildītājs Gruzijā. Latvijas konsulāts atradās Mihailovas prospektā 171 (tagad Dāvid Agmašenebeli 171), bet blakus mājā # 180 atradās Latviešu biedrība, kas apvienoja cilvēkus, kuri bija atstājuši savu dzimteni 1941. gadā, kad Latviju okupēja Vācija. Daudzie bēgļi, kuri iekārtojās Gruzijā, no jauna sāka savu dzīvi, atvēra jaunus uzņēmumus, veikalus, aptiekas (tai skaitā visiem pazīstamā Jevgēnija Zemmeļa aptieka), strādāja teātros, darbnīcās utml. Tomēr pēc padomju varas nodibināšanas tika izdots rīkojums par ārvalstu pilsoņiem, kuriem vajadzēja atstāt Gruziju. Līdz ar to latviešiem, kuriem tika konfiscēts īpašums, nācās atgriezties dzimtenē. Un pat tad, kad Latvijas konsuls ar savu ģimeni atstāja Gruziju, J. Straume turpināja palīdzēt saviem tautiešiem izbraukšanas dokumentu noformēšanā.

Jūlijs Straume aizbrauca uz Latviju, bet mīlestība pret Gruziju palika viņa sirdī un jaunradē uz visu mūžu. Pēdējos savas dzīves gados viņš dzīvoja trūkumā, un tieši viņa gruzīnu draugi un bijušie kolēģi palīdzēja viņam - iegādājās dažus viņa darbus, vairākkārt apciemoja viņu Rīgā, uztraucās par viņa veselību.

1963. gadā Dāvids Cicišvili, jau Mākslas akadēmijas profesors, pacēla jautājumu Gruzijas Mākslinieku savienības Pārvaldes padomē par personīgas pensijas piešķiršanu Jūlijam Straumem par nopelniem Gruzijas labā. Diemžēl, procedūra izrādījās par ilgu un sarežģītu, tāpēc iecerei tā arī nebija lemts īstenoties. Viens no pēdējiem Gruzijas pārstāvjiem, kuram paveicās tikties ar Jūliju Straumi viņa 95. dzīves gadā, bija Eteri Cicišvili – mākslas vēstures kandidāts, iecienīts mākslinieks-dizaineris Gruzijā, docents. Viņa ierakstīja visu sarunu ar izcilo latviešu mākslinieku un 1985. gadā publicēja grāmatu „Dizains Gruzijā”, kur divas nodaļas tika veltītas Kaukāza Mājamatniecības komitejas darbībai un lielajam Jūlija Straumes ieguldījumam.

Lielākā Jūlija Straumes jaunrades mantojuma daļa atrodas Gruzijas Tautas un lietišķās mākslas muzejā. Šeit glabājas unikāli albumi ar krāsainiem Kaukāza paklāju zīmējumiem. Informāciju par tiem viņš vāca daudzu gadu laikā Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas un Dagestānas ciematos un aulos. Muzejā arī atrodas Gelati, Džrugas, Ečmiadzinas klosteru miniatūru kopijas no X-XI gadsimtu evaņģēlija. Tika savākta pirmā tautas mākslas paraugu kolekcija.

24. aprīlī tika atvērts muzejs, kuru vada Dāvids Kiknavelidze, kā arī daļēji tika izstādītas unikālās muzeja kolekcijas. Latviešu biedrība „AVE SOL!” un Latvijas Goda konsuls Gruzijā Regīna Jakobidze ir pateicīgi muzeja kolektīvam un visiem, kas zināja un novērtēja mūsu tautieša – latvieša Jūlija Straumes – darbību un rūpīgi glabā viņa mantojumu un piemiņu.