Ziemassvētku svētki pirms laika !

     Šogad mēs svinējām Ziemasavētkus 21.decembrī, tas nozīmē   - stipri par agru. Bet mums nebija izvēles, jo mūs uzņēma Latvijas vēstniecība. Īrēt telpas mums ir dārgi, jo ar finansēm mums vienmēr ir bijušas. problēmas. Telpu trūkums ir arī iemesls tam , ka šogad nestrādā latviešu svētdienas skoliņa, kaut ir bērni un ir skolotāja. Es par to rakstu tāpēc, ka vēstnieces kundze Elita  Gavele uzdāvināja bērniem daudz disku ar latviešu pasakām un dziesmām un izteica vēlēšanos – tie jāizmanto skoliņā. Skoliņai tika apsolītas arī jaunas grāmatas. Tā  kā, gan Biedrībai, gan Vēstnieces kundzei ir kopēja vēlēšanās, svētdienas latviešu skoliņai vajadzētu strādāt. Lai tas būtu mūsu kopējais lūgums Salatētim!

      Ziemassvētku balle pulcināja daudz tautas, bija vairāk kā 40 pieaugušo un 16 mazuļu. Ar bērniem šoreiz bija visvairāk problēmu, jo 21.decembris ir darba diena un no mūsu 24 bērneļiem daudzi nevarējsa atnākt. Fotogrāfijās var redzēt, ka mūsu vismazākie atrada sev rotaļu laukumu uz vēstniecības tepiķiem. Salavecis šoreiz bija varens, gan pieaugušie, gan bērni bija sajūsmā par viņa divu metru augumu, bērni kāpa uz krēsliem, lai varētu iečukstēt viņam ausī savas vēlmes. Bet viņš bija labi sagatavojies, meitenes un zēni saņēma dāvanas un skaistas konfekšu paciņas ar Latvijas „Laimas” konfektēm. Laikam viņam ir draudzīgas attiecības ar mūsu vēstniecību!

     Mūsu dāmas bija sarūpējušas fantastisku galdu, gandrīz vai kā mājās Latvijā, bija šķovēti kāposti ar cūkgaļu, bija pelēkie zirnīši ar smaržojošām „škvarkām”, bija bŗīnišķīgas pašu ceptas piparkūkas... Nu un daudz kas cits. Liels paldies par gardumiem Vijai Svanidzei, Nonnai Gabilajai, Kristīnei Kuldžanišvili un Regīnai Jakobidzei. Viņu darbs tika labi novērtēts, par to liecināja tīri izēstie škīvji un bļodas, kas visur un vienmēr ir labākis kompliments saimniecēm. Sevišķs paldies Ingai Gavarei par Kahetijas vīnu, ar kuru mēs baudījām visus tos Gruzijā gatavotos latviešu ēdienus.

      Svētku beigās Guntars sagādāja pārsteigumu tiem bērniem, kuri bija izrādījušies stiprāki par citiem un aizkavējušies, sākās īsts karnevāls ar maskām un visādiem trakiem trokšņiem, svilpšanu un dūkšanu.

       Kā vienmēr, mums neatrisināta problēma ir trauku mazgāšana un grīdu slaucīšana. Te jāsaka liels paldies Kristīnei, Tatai Džaiani, kuras varonīgi cīnījās līdz beigām.

        Novēlu visiem Gruzijas latviešu biedrības „Ave šol!” biedriem Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno 2013.gadu!

 

Regīna Jakobidze

2012.g.24.decembrī  

„Ave Sol!” Ziemassvētki Latvijas vēstniecībā

„Ave Sol!” Ziemassvētki  Latvijas vēstniecībā

Biedrība svinēs Ziemassvētkus 2012.gada 21.decembrī plkst. 18.00  Latvijas vēstniecības telpās (adrese – Tbilisi, Avlabari, Ahmetas iela Nr.  16).  Aicināti visi bērni ar vecākiem un visi pieaugušie, kuri ir izteikuši vēlēšanos piedalīties.
Tie pieaugušie, kuri 2012.gadā ir samaksājuši biedru naudu ( 2 lari par mēnesi), par piedalīšanos nemaksā. Lai piedalītos loterejā, jāatnes jauka dāvaniņa. Pārējiem interesentiem dalības maksa – 10 lari.
Par bērna dāvanu jāiemaksā 10 lari.

Kontaktiem un jautājumiem - telefoni:
Kristīne- 5 77 77 89 71
Regīna  - 5 99 51 99 45

Zinaīdas Hubuluri dzimšanas diena!

  2 Decembra rītā mēs nelielā pulkā devāmies uz pilsētu Gori,lai sveiktu dzimšanas dienā latvieti Zinaīdu Hubuluri. Pa ceļam uz Gori, manas mīļās biedrības dāmas, Regīna Jakobidze un Vija Svanidze pastāstīja man pie kā tad mēs braucam. Izrādās Zinaīda svin jau 88 gadus. Zinaīda ir dzimusi Daugavpilī. Beidzot skolu, tika izsūtīta uz Vāciju, strādāja ķīmiskajā rūpnīcā,necilvēciskos apstākļos. Kad karš beidzās, Zinaīda devās uz dzimteni ar kājām... Izdzirdot šo faktu,mana sirds sažmiedzās, un es nojautu,ka iepazīšos ar interesantu cilvēku. Mēs atbraucām, durvīs stāvēja jubilāre ar atvērtu smaidu...un es paliku mēma. Mūs sagaidīja fantastiska sieviete, gaiša,atvērta,smaidīga ar neizsakāmi vieglu un starojošu enerģētiku. Mūs, latviešus,gaidīja. :) Bija uzklāts bagātīgs galds. Galda vidū stāvēja stikla Rīgas gailis,pildīts ar čaču! Un tā mēs ģimeniskā gaisotnē, klausījāmies kā Zinaīda kavējās atmiņās par Latviju. Es ar interesi klausījos kā Zinaīda iepazinās ar gruzīnu,kurš atveda viņu 1946 gadā uz Gori,par viņas pirmajiem iespaidiem un tālākajām gaitām. Tas bija lieliski...bet vēl lieliskāk bija klausīties kā Zinaīda dziedāja latviešu dziesmas.
Atzīšos,... bija arī asaras. Asaras,jo Zinaīda savā 88 gadu jubilejā dziedāja Latvijas himnu...

Kristīne.