Cerēsim uz to labāko.
Kristīne.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānam jābūt gatavam aprīlī.
Rīga, 29.janv., NOZARE.LV. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un institūcijām līdz šā gada 2.aprīlim izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam", teikts šodien valdībā nolasītajā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem reemigrācijas atbalsta pasākumiem.
Ziņojumā ir atspoguļoti EM izveidotās darba grupas izstrādātie priekšlikumi reemigrācijas atbalsta pasākumu virzieniem un piedāvātie risinājumi. Tāpat paredzēts nodrošināt atbildīgo un iesaistīto institūciju tālāko rīcību reemigrācijas atbalsta pasākumu kvalitatīvā izstrādē un īstenošanā, sākot ar 2013.gadu, kā arī plānot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2014.-2016.gadā.
Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā EM sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un institūcijām līdz šā gada 2.aprīlim izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam". Rīcības plānā atbilstoši informatīvajā ziņojumā identificētajiem atbalsta pasākumu virzieniem un to risinājumiem tiks iekļauti konkrēti rīcības virzieni un pasākumi, to īstenošanai nepieciešamais finansējums, sagaidāmie rezultatīvie rādītāji un to avoti, norādīti pasākumu īstenošanas termiņi un noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.
EM norāda, ka reemigrāciju veicinošo pasākumu veiksmīga īstenošana būs atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām 2013.gadā iespēju robežās jāveic priekšdarbi, lai nodrošinātu reemigrācijas atbalsta pasākumu ieviešanu tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt jautājumu par 2014.-2016.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu jāskata Ministru kabinetā 2014.gada valsts budžeta likuma sagatavošanas laikā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem.
Pirmkārt, vienas pieturas aģentūras noteikšana. Paredzot paplašināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts iestādēm ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim.
Otrkārt, nodrošināt darba tirgus informācijas pieejamību, ieviešot efektīvu divvirzienu komunikācijas mehānismu, kā arī darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošos valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datubāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm u.tml.
Treškārt, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste, piešķirot valsts un Eiropas Savienības finansējumu komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tai skaitā arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanai vai piesaistei Latvijai.
Ceturtkārt, atbalsts latviešu valodas apmācībām pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valsts piederīgā ģimenes locekļiem (arī laulātajam un bērniem) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa.
Piektkārt, sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana), aktīvi izmantojot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, sniedzot arī konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem; informējot par iespējām ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem iesaistīties Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbā, nodrošinot prakses vietas, veicinot "biznesa vēstnieku" rašanos ārzemju latviešu vidū.
Sestkārt, atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem - pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolniekiem, kas atgriežas no ārzemēm.
Septītkārt, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus. Valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, organizēt jauno darbinieku krievu un citu valodu apmācību.
Astotkārt, personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, pieņemot grozījumus "Repatriācijas likumā", paplašinot personu loku (iekļaujot personas, kas izbraukušas arī pēc 1990.gada 4.maija), kuriem ir iespēja pretendēt uz repatrianta statusu.
http://leta.lv/news/latvia/92F5B1FB-573A-4465-91B5-23744357F347
Pavļuts: reemigrācijas plāns nepiedāvā risinājumu visām ielaistajām valsts problēmām.
RĪGA, Jan 29, BNS ‒ Reemigrācijas plāns nepiedāvās risinājumus visām gadiem ielaistajām problēmām Latvijas ekonomikā, sabiedrībā un valstī kopumā, otrdien žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Plāna galvenais mērķis ir sniegt praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties un ir gatavi to darīt, lai strādātu Latvijā, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka kritika par izstrādāto reemigrācijas plānu viņu neuztrauc un tas palīdz diskusijās par nepieciešamajiem uzlabojumiem plānā. "Man ir prieks, ka jautājums par aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanu Latvijā ir aktuāls un mēs par to arvien vairāk runājam. Tas ir būtisks plāna izstrādes mērķis, ka mēs par šiem jautājumiem diskutējam vairāk. Tas, ka ir kritiski viedokļi, tiek pausta skepse, tas tiešām neuztrauc, jo tā ir veselīga diskusija," teica ministrs.
Pavļuts klāstīja, ka līdz 2030.gadam Latvijā veidosies 120 tūkstoši brīvu darbavietu, kā arī sabiedrības novecošanas dēļ vēl 100 tūkstoši darbavietu, tādējādi reemigrācijas plāna galvenais mērķis ir panākt, ka brīvās darbavietas tiek aizpildītas ar Latvijas valstspiederīgajiem, nevis imigrantiem no citām valstīm.
Viņš norādīja, ka reemigrācijas galvenie iemesli ir iespēja atrast darbu un pienācīgs atalgojums. Vidējam atalgojumam Latvijā būtu jābūt vismaz imigrācijas valsts minimālās algas līmenī, piemēram, Īrijā minimālā alga ir 1462 eiro, bet Latvijā vidējā alga ir 660 eiro. Pavļuts gan atturīgi prognozēja, kad Latvijā alga varētu pieaugt līdz 1462 eiro, minot, ka tas nebūs tuvāko gadu jautājums. Viņaprāt, šādu līmeni vidējā alga varētu sasniegt 2020.gadā.
Ministrs pastāstīja, ka tendence atgriezties ārvalstīs dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešiem pieaug un prognozēts, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atgriezties daži desmiti tūkstoši cilvēku.
Reemigrācijas plānam jauns virziens - ārvalstīs iegūto izglītības diplomu un kvalifikācijas atzīšana.
Rīga, 29.janv., LETA. Līdz šim reemigrācijas plānā bija astoņi galvenie virzieni, taču tiem ir pievienots vēl devītais - par izglītības diplomu un kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, šodien žurnālistiem paziņoja reemigrācijas plāna izstrādes darba grupas vadītāja "Providus" pētniece Dace Akule.
Viņa uzsvēra, ka šim virzienam vēl nepieciešama papildu izpēte, taču tas paredz, ka Latvijā varētu atzīt ārvalstīs iegūtus izglītības diplomus, lai tādējādi Latvija nezaudētu augsti kvalificētu darbaspēku.
Lai šo virzienu īstenotu, ir nepieciešams identificēt šķēršļus, kādi pastāv reemigrējošo valstspiederīgo nodarbinātībai viņu kvalifikācijai atbilstošajās profesijās. Akule paskaidroja, ka nereti ir situācija, ka cilvēks, atgriežoties Latvijā, nevar strādāt savā profesijā, jo viņa iegūtais izglītību apliecinošais dokuments ir neaktuāls.
Līdz ar to darba grupa uzskata, ka būtu jāuzlabo procedūra, kā personas, kuras Latvijā ieguvušas tiesības strādāt reglamentētajās profesijās, var atjaunot šīs tiesības, ja uz laiku ir bijušas prombūtnē un nav strādājušas savā profesijā vai to darījušas citā valstī. Kā piemēru darba grupas vadītāja minēja ārsta profesiju.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savukārt uzsvēra, ka reemigrācijas plānā noteiktie darbības virzieni pagaidām ir priekšlikumu līmenī, bet ministrijām un plāna īstenošanā iesaistītajām ministrijām būs jāizstrādā detalizēti priekšlikumi, kā arī jāsniedz jaunas idejas, kā palīdzēt ekonomiskajiem emigrantiem atgriezties Latvijā.
Viņš uzsvēra, ka šo plānu nevar sasaistīt ar prognozēm par to, cik cilvēku Latvijā atgriezīsies tuvākajos gados, jo šis plāns palīdzēs tautiešiem pieņemt lēmumu par atgriešanos dzimtenē, un, lai viņi atgrieztos, ir jārada tam piemēroti apstākļi. "Es neaicinu cilvēkus atgriezties tukšā vietā vai uz dullo. Cilvēkam ir jādod iespēja uzzināt, vai viņam šeit ir darbs," sacīja ministrs.
Viņš arī uzsvēra, ka ir liels darbs darāms, lai mainītu sabiedrības attieksmi, kas, pēc viņa teiktā, ir nīgra, pesimistiska. "Kamēr būsim tik nīgri un noraidoši, kādi mēs esam, pašiem nav jābrīnās, ka tie, kas atgriežas atpakaļ, saka, ka nejūtas šeit īpaši labi. Katram ir vērts spogulī paskatīties, vienalga, vai viņš ir valdības loceklis vai cits kāds," pauda politiķis.
Pēc ministra domām, lai tautiešiem būtu motivācija atgriezties Latvijā, vidējam atalgojumam valstī būtu jātuvinās tam, kāds ir tajās valstīs, uz kurām devušies Latvijas piederīgie. Kā piemēru plāna darba grupa minējusi Īriju, kur vidējais atalgojums ir 1462 eiro (1230 lati). Tomēr viņš nevarēja konkrēti pateikt, kad Latvijā varētu tikt sasniegts šāds vidējās algas līmenis. Tomēr viena no prognozēm varētu būt 2020.gads. Tomēr ministrs aicināja neskatīties uz atalgojuma jautājumu tikai kā uz konkrētiem cipariem, jo dzīves dārdzība valstīs tomēr atšķiras.
Jau ziņots, ka pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem.
Plānā ir paredzēti vairāki virzieni reemigrācijas veicināšanai, piemēram, dažādi pabalsti, bērnu vienkāršota reģistrēšana izglītības iestādēs, repatriantu statusa saņēmēju loka paplašināšana, latviešu valodas apmācība.
Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām 2013.gadā iespēju robežās jāveic priekšdarbi, lai nodrošinātu reemigrācijas atbalsta pasākumu ieviešanu tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt jautājumu par 2014.-2016.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu jāskata Ministru kabinetā 2014.gada valsts budžeta likuma sagatavošanas laikā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un institūcijām līdz šā gada 2.aprīlim izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam". Rīcības plānā atbilstoši informatīvajā ziņojumā identificētajiem atbalsta pasākumu virzieniem un to risinājumiem tiks iekļauti konkrēti rīcības virzieni un pasākumi, to īstenošanai nepieciešamais finansējums, sagaidāmie rezultatīvie rādītāji un to avoti, norādīti pasākumu īstenošanas termiņi un noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.
http://leta.lv/news/latvia/4B7943B5-0F86-41C7-A9E4-7DD2E9E1D5C5
