Tuesday, May 20, 2014

Tikšanās.


        Tbilisi viesojas Atis Klimovičs un Sandijs Semjonovs. Visi laipni aicināti uz tikšanos vēstniecībā 1.jūnijā  plkst. 13.00. Tikšanās laika ietvaros, tiks raidīta filmas „Četrreiz katrs viens” un „Gauja. Divreiz vienā upē”


Dokumentālā filma "Gauja. Divreiz vienā upē"
Dokumentālā filma ir turpinājums 1934.gadā uzņemtajai pirmajai latviešu skaņu filmai „Gauja”. Filmas veidotāji ir izpētījuši dzīvi 452 kilometru garajā upes ceļā no Vidzemes augstienes līdz Baltijas jūrai un dokumentējuši dzīvi Gaujas krastos teju 80 gadus vēlāk – 2013.gadā. Filmas veidotāji sev un skatītājiem uzdos mūžseno jautājumu, vai iespējams divreiz iekāpt vienā upē.
Filmas redaktors Atis Klimovičs atklāj: „1934.gadā uzņemtā filma bija iedvesma, atspēriena punkts, lai uzsāktu jaunās filmas izveidi. Ja 1934.gada filmā vairāk tiek atspoguļots ceļojumus pa Gauju no maza strautiņa līdz jūrai, aši paverot durvis uz tuvējiem miestiem un pilsētām, tad šoreiz filma ir par dzīves garšas meklējumiem Gaujas krastos, par cilvēkiem, kas šeit raduši savu dzīves „sāli” un straumi. Laiku gaitā mainījušās Gaujas krastos dzīvojošo cilvēku nodarbes, toties nemainīga ir palikusi pati Gauja – savā tecējumā un mūžīgumā, kā arī latviešu sentiments pret Gauju”.

Šis ir viens no pieciem projektiem, kas guva finansiālu atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fonda izsludinātajā Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu konkursā „Latvijai 95. Latvija šodien”. Filmas kopējās izmaksas ir 17 tūkstoši latu.

SIA „SKUBA Films” veidotās filmas režisors ir Mārtiņš Grauds, scenārija autori – Atis Klimovičs, Inese Zandere, žurnālisti Sandijs Semjonovs un Gundars Rēders. Mūzikas autors – Raimonds Tiguls. Filma tiks demonstrēta arī Latvijas Televīzijā par godu Latvijas valsts 95 gadu jubilejai.

http://www.ltv.lv/public/assets/media/a/9/medium_03a6d350.jpg
A. Klimoviča, S. Semjonova, I. Zanderes filmas „Četrreiz katrs viens” TV pirmizrāde
Četri puiši, kuri piedzima un uzauga vienā laikā ar Latvijas valsti, kopā ar to tika ierauti karā, kurā gan valsts, gan cilvēka cerība un cīņa bija palikt dzīvam. Latvijas valsts bija divkārt okupēta. Valsts it kā vairs nebija, bet cilvēki bija. Un šī valsts tobrīd pastāvēja tikai cilvēkos, ikkatrā. Daudzi šo sakarību apzinājās un bezcerīgajos apstākļos, kuros viņi nebija noteicēji, tomēr uzturēja domu, ka cīnās par Latviju.
Lielāko daļu mūža viņi nodzīvoja klusējot par savu pagātni. Tas bija viņu beidzamais lielais zaudējums... Jau pirms tam viņiem jau bija nācies zaudēt savas mājas, savu valsti, savu nākotni - tādu, kādu viņi to bija iecerējuši un iztēlojušies.
Arī šie četri vīri atradās tuvāk nāvei nekā dzīvei, lai gan tolaik bija vēl tik jauni. Tomēr viņus karš nesamala, un katrā no viņiem izdzīvoja un patvērās Latvijas valsts. Viņiem pietika spēka arī pret naidīgo padomju tagadni un trimdas grūtībām noturēties ar cilvēcību, likt lietā savas spējas, strādāt un sagaidīt Latvijas valsts atgriešanos.
Latvija, 2013.
Filmas autori: Sandijs Semjonovs, Atis Klimovičs, Pāvels Širovs, Ainis Kupčs, Inese Zandere.
Producents - Sandijs Semjonovs.
Mūzika - Raimonds Tigulis.





Friday, May 16, 2014

Mazliet par tuvākajiem plāniem.

                      

     Kaut gan mācību gads iet uz beigām, mūsu latviešu valodas skoliņu gaida ļoti intensīvs darbs.Tuvākās 4 nedēļas stunda notiks katru svētdienu – 18. un 25. maijā, 1. un 8. jūnijā. Izlaiduma balli apvienosim ar Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas svinībām – tas nozīmē, ka tas viss notiks 8.jūnijā. Visu notikumu sākums 11.00 un notikuma vieta – Vēstniecība.
     Ir saņemta ziņa no mūsu pagājušā gada partneriem par finansējuma piešķiršanu projektam „Gājputni atgriežas”. Tas nozīmē, ka mūsu Biedrības 10 bērni un 1 pieaugušais brauks uz jauniešu nometni Latvijā.  Nometnes laiks – 13.-17.jūlijs. Grupu vedīs Tata Džaiani, bērnu saraksts pašlaik tiek apspriests, piedalieties.
     Mūsu Oskaram ir izdevies atrast partnerus Latvijā un pie mums brauc 3 jaunieši no biedrības „Trepes”. Viņu uzdevums – mācīt mums latviešu valodu, mācīt mūs dziedāt, spēlēt uz kokles, dejot...Protams – latviskā garā. Pirmā grupa jauniešu no Latvijas ieradīsies 6.jūjijā. Detaļas labāk zin Oskars.
     Vēstniece Elita Gavele iepazīstināja mūsu Valdes locekļus ar plāniem uz septembri. Šie plāni skar arī mūs, jo tur ir runa par divām jubilejām – „Ave Sol!” 20 gadu jubijela, kuru vēstniece piedāvā svinēt 26.septembrī (par to ir stipri jādomā visiem) un 24.septembrī – Jūlija Straumes 140. gadadienu, kuru svinēs Lietiškās mākslas Muzejā, atklajot J.Straumes izstādi.. Bet 25.09  Džansuga Kahidzes muzikālajā Centrā būs liels Latvijas akadēmiskā kora „Latvija” koncerts, uz kuru arī mēs esam aicināti.
      Lūgums ieplānot šos notikumos savā dzīvē

Regīna Jakobidze

17.05.2014

Wednesday, May 7, 2014

Johana Kristofa Broces izstāde.



      Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un Gruzijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors Iraklijs Garibašvili sagatavoja lielu dāvanu latviešiem un gruzīniem, atklājot 29.aprīlī izstādi „Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija” atklāšanu.
     Tā ir neliela ceļojoša izstāde, kura parāda šī baltu vācieša milzīgo ieguldījumu latviešu kultūras, arhitektūras, etnogrāfijas un vēstures mantojuma saglabāšanā. Sodien eksistē fotogrāfija, video un citi tehnikas brīnumi kā fiksēt mājas, cilvēkus, tērpus, ragavas un citus braucamos daiktus, J.K.Broce to visu zīmēja. Un šodien mēs varam redzēt dokumentus, kuriem ir vēsturiska nozīme, mēs redzam Rīgu, Latviju, cilvēkus un varam spriest, kā viņi izskatījās vairāk nekā divus gadusimtus atpakaļ. Kā teica Direktore, lielo darbu izstādes sagatavošanā ir izdarījis viņas vietnieks Valdis Mazulis. Paldies viņiem visiem par to, ko atveda no tādas tālienes, lai mēs te, Gruzijā satiktos ar savu Dzimteni un varētu priecāties paši un lepoties savu draugu un radu priekšā par mūsu vēsturisko mantojumu.
     J.K.Broce ir ne tikai zīmējis, bet arī rakstījis komentārus saviem zīmējumiem, tā radot vērīgus dokumentus latviešu vēstures mantojuma saglabāšanai. Visi šie apraksti un komentāri ir izdoti grāmatās, kuras arī ir šīs izstādes sastāvdaļa. Protams, tas viss ir uzrakstīts vācu valodā, bet jādomā, ka Latvijas pētniekiem šodien tā nav problēma un jau sen latviešu lasītājiem ir zināms, kas šajos 10 sējumos ir uzrakstīts.
      Pētīt izstādes materiālus ir ļoti interesanti, te var redzēt Rīgas panorāmu – Daugavas labo krastu, kura ir slavena visā Eiropā un kura ir iekļauta Eiropas vēsturiskajā mantojumā, te var redzēt uz šodienu atjaunoto Rīgas pilsētas Domi utt. Varam izpētīt „paši sevi” – tautas tērpos, ļoti skaistās izrotātās kamanās un pat līgojošus savos nacionālajos svētkos. Ļoti neparasti un ļoti patīkami. Es domāju, ka visi, kuri apmeklēja šo izstādi, aizgāja gandarīti un apmierināti.
      Paldies rīkotājiem, saimniekiem un protams, Vēstniecībai, jo bez tās starpniecības mēs netiktu pie ši brīnuma klāt.


05.05.2014

Regīna Jakobidze