2 Decembra rītā mēs nelielā pulkā devāmies uz pilsētu Gori,lai sveiktu dzimšanas dienā latvieti Zinaīdu Hubuluri. Pa ceļam uz Gori, manas mīļās biedrības dāmas, Regīna Jakobidze un Vija Svanidze pastāstīja man pie kā tad mēs braucam. Izrādās Zinaīda svin jau 88 gadus. Zinaīda ir dzimusi Daugavpilī. Beidzot skolu, tika izsūtīta uz Vāciju, strādāja ķīmiskajā rūpnīcā,necilvēciskos apstākļos. Kad karš beidzās, Zinaīda devās uz dzimteni ar kājām... Izdzirdot šo faktu,mana sirds sažmiedzās, un es nojautu,ka iepazīšos ar interesantu cilvēku. Mēs atbraucām, durvīs stāvēja jubilāre ar atvērtu smaidu...un es paliku mēma. Mūs sagaidīja fantastiska sieviete, gaiša,atvērta,smaidīga ar neizsakāmi vieglu un starojošu enerģētiku. Mūs, latviešus,gaidīja. :) Bija uzklāts bagātīgs galds. Galda vidū stāvēja stikla Rīgas gailis,pildīts ar čaču! Un tā mēs ģimeniskā gaisotnē, klausījāmies kā Zinaīda kavējās atmiņās par Latviju. Es ar interesi klausījos kā Zinaīda iepazinās ar gruzīnu,kurš atveda viņu 1946 gadā uz Gori,par viņas pirmajiem iespaidiem un tālākajām gaitām. Tas bija lieliski...bet vēl lieliskāk bija klausīties kā Zinaīda dziedāja latviešu dziesmas.
Atzīšos,... bija arī asaras. Asaras,jo Zinaīda savā 88 gadu jubilejā dziedāja Latvijas himnu...
Kristīne.
 |
No comments:
Post a Comment