Thursday, November 29, 2012

Mēs svinam Latvijas neatkarības pasludināšanu otrreiz




Svētku nekad nav par daudz!
Šoreiz Gruzijā Latvijas neatkarības svētkus Vēstniecība no 18.novembra pārnesa uz 26.novembri. Saistīts tas bija ar fantastiski skaistas izstādes prezentāciju.
Gruzijas nacionālajā muzejā „Senā klēts” demonstrē latviešu nacionālos tērpus, to skaits ir 37, un tie ir viens par otru skaistāki. Ieejot lielajā zālē latvietis uzreiz jūtas kā mājās, jo viņu aptver „savas, dzimtās” krāsas. Tautas tērpi ir tik krāšņi, tik gaiši un droši vien arī ļoti dārgi. Kāds darbs ir ieguldīts šo tērpu radīšanā!
Izstādē  un pieņemšanā piedalījās arī šī darba darītāji - Maruta Grasmane un viņas „rūķi” – Zīna, Monta un Ansis. Par cik arī viņi visi bija tautas tērpos, kolekcija palielinājās par četriem tērpiem.
Kolekciju palielināja arī vēstniece Elita Gavele, viņas tautas tērps bija autentisks un ļoti labi iederējās milzīgajā kolekcijā.  Mums arī piedāvāja uzvilkt mūsu tautas tērpus, bet labi, ka mēs to neizdarījām, jo tie, kas seko „Ave Sol!” dzīvei, ne reizi ir redzējuši mūs mūsu tautas tērpos, kuri, ja tā var teikt, ir „līdzīgi latviešu tautas tērpiem” un būtu tikai sabojājuši kopējo skaisto iespaidu.
Uz pieņemšanu un izstādes atklāšanu bija uzaicināti arī avesolieši, kuri ir vairāk vai mazāk redzami fotogrāfijās. Bija daudz latviešu, kuri Gruzijā strādā un ir te uz laiku. Tā kā kopējais „latviskuma” komponents šajā notikumā bija pat ļoti liels. Milzīgs paldies Latvijas vēstniecībai par skaisto notikumu.
Es aicinu visus tautiešus piedāvāt apmeklēt šo izstādi  saviem radiem un draugiem. Un protams, tas ir jāredz mūsu bērniem un mazbērniem.  Izstāde strādās   līdz decembra vidum.

Regīna
28.11.2012




















Thursday, November 22, 2012

Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas diena

   18 Novembris.

  18 novembrī Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele kopā ar Gruzijas latviešu biedrību „Ave Sol!” apmeklēja izcilā tautieša Roberta Kupča piemiņas plāksni uz nama Nr. 10 Tbilisī,  Šerozijas ielā. Nelielā bet sirsnīgā latviešu kompānijā ,mēs nolikām ziedus un devāmies atzīmēt Latvijas dzimšanasdienu kādā mājīgā kafejnīcā, kur sveču gaismā ar rupjmaizi un vīnu, kavējāmies atmiņās par dzimteni.

Neliels ieskats fotogrāfijās.








Tolerance 2012


Tolerance 2012

Šogad novembra mēnesis Gruzijā ir ļoti bagāts ar notikumiem. Ir pēcvēlēšanu periods un katra diena nes jaunas ziņas.
Bet ir arī kaut kas, kas ir tradicionāls. Tā ir straptautiskā tolerances diena, kuru atzīmē 16.novembrī. Nacionālo minoratāšu padome, kura strādā kopā ar Tautas tiesībsarga biroju, ir pilnvarota nosaukt Gada tolerantāko cilvēku, organizāciju un preses pārstāvi. Par cik latviešu biedrības pārstāvis arī ir šīs Padomes loceklis, mēs aktīvi piedalījāmies kandidatūru apspriešanā un mūsu izvirzītā persona Marina Čihladze, Tbilisi valsts konservatorijas Muzeja vadītāja, uzvarēja apspriešanā, jo mūs aktīvi atbalstīja čehu un vācu biedrības parstāvji Padomē. Apbalvošana notika 15.novembrī.
16.novembrī pieņemšanu par godu Tolerences dienai rīkoja Parlamenta jaunais priekšsēdētājs Dāvids Usupašvili. Savā uzrunā viņš izteica nožēlu, ka pieņemšana jārīko restorānā, jo pagaidām Parlaments strādā Kutaisi pilsētā, bet viņš cer, ka nākošo reizi viņš varēs satikties ar mums vecajā  Parlamenta ēkā Tbilisi. Galvenā viņa uzrunas tēma bija – tolerance nevar būt vienas dienas svētki, tolerancei jābūt ikdienas dzīves sastāvdaļai.
Piedāvāju foto no Parlamenta pieņemšanas, kurā ir Dāvids Usupašvili un visu triju Baltijas valstu biedrību pārstāvji (no kreisās puses – Regīna Kahidze, Igaunija, Zīna Karuhnisvili, Lietuva un Regīna Jakobidze, Latvija).

Vēlēšanas Gruzijā un Latviešu biedrība


Vēlēšanas Gruzijā un Latviešu biedrība.

   2012.gada 1.oktobris Gruzijā bija diena, kurai gatavojās vismaz gadu. Tauta un politiķi bija pārspīlēti aktīvi. Un arī mēs. Pirmoreiz Gruzijas latviešu biedrība „Ave Sol!” izteica vēlēšanos izvirzīt savus novērotājus vēlēšanās. Pieteicās Nonna Gabilaja, Guntars Magularija, Jānis Družkovs un Megi Šēlija. Gatavoja viņus ļoti rūpīgi, treniņi notika gan Tbilisi, gan reģionos. Mūsējie tika aizsūtīti uz rajoniem, kuros ir liels mazākumtautību īpatsvars – Marneuli un Calka.
Pirmajā sestdienā pēc vēlēšanām mēs tikāmies Latvijas Vēstniecībā un noklausījāmies visu četru stāstus par redzēto. Jāsaka, ka tas bija interesanti, jo runāt par ļoti transparentām vēlēšanām Gruzijā vēl ir par agru. Kā stāsta mūsu novērotāji, liels pārsteigums bija tas, ka liela ļaužu grupa ir analfabēti un paraksta vietā liek krustiņus. Kad novērotāji sāka protestēt pret šo faktu, jo krustiņu ielikt var jebkurš, kurš atrodas vēlēšanu iecirkņos, viņiem kā likumības pierādījums bija šo pilsoņu pases, kurās arī parakstu vietā ir krustiņš.
Daudzi vēlētāji šajos rajonos nezina ne gruzīnu valodu, ne krievu valodu un ar viņiem grūti kontaktēt. Rodas jautājums – kā viņi orientējas notikumos? vai viņi ir pilsoniskas sabiedrības locekļi ? utt. Arī balsošanas rezultātu apkopošana izsauca raizes mūsu novērotājos. Taču kopumā šīs vēlēšanas tika atzītas par demokrātijas paraugu. Jāsaka, ka milzīgais novērotāju skaits, kas sekoja  vēlēšanām, ļoti ietekmēja vēlēšanu procesu un ienesa savu darba daļu demokratizācijas procesā.

Fotogrāfijas, kuras piedāvāju ir no mūsu novērotāju atskaites Vēstniecībā.