Monday, November 25, 2013

Informācija.

Latviešu valodas skolas bērnu un viņu vecāku uzmanībai!
1., 8. un 15. decembrī plkst.11 no rita notiks nodarbības, gatavosimies Ziemsvētkiem. Lūgti visi bērni, mēs dziedāsim, dejosim, zīmēsim un spēlēsim teātri.
Bērniem, kuri bija "Gājputnu" nometnē vajadzētu atnest sacerējumu par šo notikumu - vienalga kādā valodā.

Regīna Jakobidze
25.11.2013
Latvijas Vēstniecībā Gruzijā 25.11.2013. pklst.12.00 notika sēru un līdzjūtības klusuma brīdis, pieminot Rīgā notikušās katastrofas upurus.
Paldies tiem, kuri atnāca.







Sunday, November 24, 2013

Informācija.

Latvijas vēstniecībā Gruzijā tiks atvērta līdzjūtības grāmata Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņai.

Parakstīties iespējams 24.novembrī no plkst. 11:00 līdz 13:00, kā arī 25.novembrī no plkst. 12:00 līdz 14:00 un 
15:00 līdz 17:00 vēstniecības telpās Ahmeta ielā 16, Tbilisi.

Šodienas ārkārtas MK sēdē valdība pasludināja 23., 24., 25. novembri par sēru dienām Latvijā, 25.novembrī 
plkst. 

10:00 pieminot katastrofas upurus ar klusuma brīdi.

Latviešu biedrība, kā arī visi līdzjūtēji ir laipni aicināti nolikt degošās svecītes un ziedus pie vēstniecības jebkurā 
no 
šīm dienām, iepriekš saskaņojot ar vēstniecību. Vēstniece un es esam sazvanāmi dežūrrežīmā.

Mīļš lūgums painformēt biedrību un pārējos mums zināmos Gruzijā dzīvojošos Latvijas valsts piederīgos.
Oskars Mickāns.

18. novembris.

   
2013.gada 18.novembrī , sekojot tradīcijai, Gruzijas latviešu biedrības "Ave Sol!" cilvēki satikās Tbilisī Dāvida Agmašenebeli prospektā Nr.171. Šī vieta ir ievērojama ar to, ka pagājušā gadsimta divdesmitajos gados te strādāja Latvijas pirmā diplomātiskā misija un kādu laiku tur dzīvoja un strādāja mūsu slavenais tautietis Jūlijs Straume. Piemiņas plāksne ir veltīta viņam. Uzlikām ziedus, nodziedājam paši sev Latvijas himnu. Un pēc tam devāmies uz Gruzijas Ārlietu ministriju, kur pieņemšanu rīkoja Latvijas Republikas vēstniece Elita Gaveles kundze. Mūs gaidīja patīkams pārsteigums, jo skanēja "Pūt,vējiņi!" layviešu valodā, to izpildīja gruzīnu kapela, kura priecēja ciemiņus ar ļoti skaistu klasisko mūziku. Zālē bija izvērsta foto izstāde - Latvijas dziesmu un deju svetki. Arī te mūs gaidīja pārsteigums ļoti skaista fotografija, kurā bija labi redzami 3 cilvēki, kuri ir mūsu ciemiņi eksprezidente V.Vīķe-Freiberga ar vīru un bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete.









Monday, November 18, 2013

Apsveikums!


Videokonkursa uzvarētāji !




Preses relīze

Noskaidroti PBLA videokonkursa uzvarētāji

Valsts svētku noskaņās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) septembrī izsludināja konkursu latviešu skolām ārpus Latvijas. Konkursa nolikums paredzēja, ka jāizveido savas skolas video, kur tiktu atainota skolas darbība un īpašās vērtības. Šī konkursa mērķis bija iepazīstināt ar latviešu darbību pasaulē, vairot pašapziņu un lepnumu par savu skolu, lai kur tā atrastos un cik liela tā būtu.

Videokonkursā piedalījās 16 skolas no Dānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Gruzijas, Lielbritānijas, Vācijas, ASV, Austrālijas un Kanādas. Video vērtēšana notika divās daļās. Žūrija video ierakstus vērtēja pēc vairākiem kritērijiem – radošums, tehniskā un vizuālā kvalitāte, kā arī ietvertais informācijas apjoms. Konkursa žūrijā bija trīs diasporas eksperti: Aija Otomere no Latviešu valodas aģentūras, Dace Mažeika no PBLA un Lūkass Rozītis, LR1 radio raidījuma „21. gadsimta latvietis” producents. Otrajā vērtēšanas daļā tika ņemts vērā publikas balsojums.

Konkursa uzvarētāji ir:
1. vietā – Mineapoles un Sv. Paulas latviešu skola

2. vietā – Ziemeļkalifornijas latviešu skola

3. vietā – Melburnas latviešu skola “Daugava” un Sidnejas Latviešu biedrības pamatskola

Skolas, kas piedalījās konkursā, bija iepriecinātas par iespēju padomāt par to, kas skolotājiem un bērniem ir nozīmīgs latviešu skolā. Ziemeļkalifornijas latviešu skolas pārzine Māra Linde rakstīja: “Paldies par konkursa organizēšanu! Mums tā bija jauna un ļoti interesanta pieredze - gan sadzīvot ar apkārt staigājošo kameru, gan runāt kameras priekšā. Pašu skolā lielā prezentācija vēl tikai priekšā. Taču, kā sacīja Linda Kalna, kura šo projektu vadīja, ir tik daudz laba safilmēta materiāla, ka pietiktu vēl pāris filmām.”.

Šie video paliks katras skolas arhīvā un būs mudinājums citām skolām arī izveidot ko līdzīgu, lai katrs interesents varētu iepazīties ar mūsu latviešu nedēļas nogales skolām plašajā pasaulē un novērtēt skolās veikto darbu.



Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes priekšsēde

Tuvāku informāciju sniedz PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa (pa epastu): daina.gross@pbla.lv vai PBLA Izglītības priekšsēdes vietniece sadarbībā ar Latviju, Anta Spunde (telefoniski vai pa epastu): anta.spunde@pbla.lv vai 2891 7238



Labdien, mīļie skolu pārstāvji!
Pateicos jums, ka jūsu skola piedalījās PBLA Izglītības padomes rīkotajā video konkursā! Mums ļoti patika redzēt jūsu bērnu smaidīgās sejas un prieku par to, ka viņi ir parādījuši citiem savu latviešu skolu! Lai šis prieks neizsīktu arī turpmāk - lai jūsu skolu pārziņiem, skolotājiem, vecākiem un citiem labvēļiem, kas iesaistīti skolu darbā nekad nepietrūktu enerģijas, darot šo svarīgo darbu Latvijas un latviešu labā!
Rīkosim nākošgad atkal konkursu ar citu tēmu. Ļoti ceram, ka jūs atkal piedalīsities! 
Veiksmi darbos un mācoties! Priecīgus Visiem valsts svētkus!
Visu gaisu!
Daina Grosa

PBLA Izglītības padomes priekšsēde

Wednesday, November 13, 2013

Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 95. gadadiena.



   Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 95. gadadienas svinības Tbilisi Visi latvieši laipni lūgti piedalīties 


ziedu nolikšanā pie Jūlija Straumes un Roberta Kupča piemiņas plāksnēm. Tiekšanās 18.11.2013. pl. 17:00 Tbilisi,


Agmašenebeli ielā 171. Pl. 18:00 Svinīgais akts Gruzijas Ārlietu ministrijas telpās ar ielūgumu.

Oskars Mickāns.




Jūlija Straumes 2013.gada mistifikācijas turpinājums.



Jūlija Straumes 2013.gada mistifikācijas turpinājums.

     Pēc tam, kad par Jūlija Straumes panākumiem 2013.gadā es biju uzrakstījusi savus sajūsminātos rakstus gan latviski, gan krieviski, gan gruzīniski, un kad jau pilnā sparā Gruzijas latviešu biedrība “Ave Sol!” gatavojās piedalīties Gruzijas dekoratīvās mākslas muzeja 100 gadu jubilejai, no Latvijas, no Gulbenes novada atnāca ziņa, ka Jūlija Straumes mantojuma pētīšanai no viņa Dzimtenes brauc Sandra Dikmane un Edīte Siļķēna. Tas bija tik negaidīti, tas bija tik patīkami! Gulbenē atceras, ka 2014.gadā ir 140.gadadiena no šī fantastiskā cilvēka dzimšanas dienas un gatavojas to atzīmēt.
    Sandra Dikmane ir Gulbenes Mākslas skolas direktore un ir labi pazīstama ar Jūlija Straumes daiļradi un labi zina viņa biogrāfiju. Viņa pat pēc Jūlija Straumes metiem ir izgatavojusi brīnīšķīgu šallīti, kuras īpašniece tagad esmu es, un fotogrāfijās es to parādīšu. Edīte Siļķēna Gulbenes Domē atbild par novada kultūras dzīvi un ar milzīgu entuziasmu piedalās Jūlija Straumes jubilejas gatavošanā. Tā kā projektam ir  liela perspektīva, jo ir atbalsts gan valdības, gan mākslinieku līmenī.
      No 19. līdz 26.oktobrim  abas dāmas bija mūsu viesi un ļoti enerģiski apmeklēja visas vietas, kas ir saistītas ar Jūlija Straumes dzīvi un darbu: Gruzijas lietišķās mākslas muzeju, Nacionālo Bibliotēku, kurā J.Straumes darbs ir iemūžināts arhitektūrā, bijušo Kaukāza mājamatniecības komiteju, uz piemiņas plāksnes uzlika ziedus… Savāktais materiāls būs milzīga bagatība gan nākošā gada jubilejas pasākumiem, gan Druvienas muzeja (kur ir Jāņa Poruka un Jūlja Straumes muzejs) materiālu papildināšanai un bagatināšanai.
     Labākais vakars mūs gaidīja 25.oktobra vakarā, kad Latvijas Vēstniecības telpās Sandra Dikmane un Edīte Siļķēna prezentēja savu novadu un filmu par māksliniekiem, kuri ir no ši novada. Protams, ka mēs esam sajūsmā, ka šajā Gulbenes Mākslas skolēnu taisītajā animācijas filmiņā ir sižets par mūsu varoni –Jūliju Straumi. Bez tam mums bija ļoti patīkami, ka  Gulbenes novada medaļā, kuras pasniedza Vēstnieces kundzei un man, ir stāsts par Jūliju Straumi.
     Nu vai nav mistifikācija? Cilvēks neļauj sevi aizmirst 43 gadus pēc savas nāves, jo ir atstājis pēc sevis milzīgu bagātību gan Gruzijā, gan Latvijā!
     Es biju satraukusies, ka manu sajūsmu par Jūliju Straumi negrib sadzirdēt Latvijā, manu tekstu nopublicēja Austrālijas latviešu avīze “Laikraksts” un Londonas avīze “Brīvā Latvija”, bet pašā Latvijā neviens nepievērsa uzmanību faktam, ka Projektā “Latvijas Muzeju 100 dārgumi” ir iekļuvis Jūlijs Straume, ka Muzejs, kuru viņš ir radījis Gruzijā, atzīmē savus 100 gadus un kuru Gruzijā atceras.
     Toties tagad es esmu mierīga – Gulbenē, Jūlija Straumes dzimtenē, viņu ciena un atceras. Un pats galvenais – interese par šo mūsu novadnieku nenomirs arī nākotnē.
     Latvijas bagātība ir cilvēki! Vislielākā cieņa pagātnei un vislielākās cerības uz nānotni. Latvijas tēlu rada šādi cilvēki.

Regīna Jakobidze
13.11.2013.g.


P.S. 

Latvijas publikācijas par šo svarīgo tikšanos varat izlasīt šeit -










Friday, November 8, 2013

PBLA konkurss

PBLA skolu video konkurss slēdzies, piedalies balsošanā!



Publicēts 2013.11.05
PBLA septembrī izsludināja video konkursu “Mana latviešu skola” visām latviešu skolām, kas atrodas ārpus Latvijas. Izsludinātajā konkursā skolām kā skolas kopīgu projektu bija jāsagatavo video par savu latviešu skolu.
Video bija jāiekļauj īsu informāciju par savu skolu – cik ilgi tā pastāv, kur tā atrodas, cik bērnu to apmeklē, ar ko skola lepojas, kas skolai īpašs. Tad pārējais video ieraksta saturs ir bijis atstāts katras skolas pašas rīcībā – tas varētu būt emocionāls, smieklīgs, patriotisks, dokumentāls, māksliniecisks, vai dažādu stilu sajaukums. Video nedrīkstēja pārsniegt 3 minūtes. Visus video ierakstus PBLA bija jāiesniedz līdz 31. oktobrim.
Konkursa mērķis: Celt diasporas skolu lepnumu pašiem par savu skolu un tai pat laikā iepazīties ar citām skolām; uzzināt, cik liela ir diasporas bērnu saime.
Vērtēšana ir žūrijas rokās, kas darbus vērtēs pēc sekojošiem kritērijem:
1) radošums – gan tehniskā, gan vizuālā kvalitāte;
2) informācijas apjoms – uzziņas materiāls par skolu un tās vidi
Žūrija arī saskaitīs YouTube “Like” skaitu katram video ierakstam.
Konkursā piedalījās 16 skolas no visas pasaules - Dānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Gruzijas, Vācijas, ASV, Austrālijas un Kanādas.
Tālāk varat iepazīties ar katras skolas video ierakstu. Varat arī katrs piedalīties balsošanā, izvēloties skolas ierakstu, kas jums vislabāk patīk, spiežot “Like” podziņu līdz 13. novembrim.
Konkursa uzvarētājus pasludināsim 14. novembrī un uzvarējušās skolas apbalvos skolas/kopienas valsts svētku sarīkojumā.
Daina Gross ir portāla Latvians Online redaktore. Austrālijas latviete, ir patreiz Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes priekšsēde. Tulkojusi vairākas grāmatas par industriālo mantojumu angļu valodā.

Monday, November 4, 2013

Svarīgi notikumi Biedrībā

Svarīgi notikumi Biedrībā

     Vakar, 2013.gada 3.novembrī notika Gruzijas latviešu biedrības „Ave Sol!” pilnsapulce, kuru priekšsēdētāja Kristīne Kuldžanišvili gatavoja jau vairākus mēnešus, jo mūsu tikšanās uzdevums bija vairāk nekā svarīgs – Kristīne grib aiziet no priekšsēdētājas darba sakarā ar ģimenes apstākļiem un mums jāizvēl jauns Biedrības vadītājs. Jāpārvēl arī Biedrības Valde.
     Nevar teikt, ka Biedrības locekļi ir pietiekami aktīvi, ar nožēlošanu konstatēju, ka šodien interese par Biedības dzīvi ir tik zema, kāda tā nav bijusi iepriekšējos gados. Ieradās tikai 14 cilvēku, tas ir ļoti maz. Arī tie pretendenti, kuri sagatavošanās procesā izvirzīja savas kandidatūras priekšsēdētāja amatam neieradās.
     Savu kandidatūru sapulcē izvirzīja Oskars Mickāns. Mūs priecē, ka Oskars ir jauns cilvēks un viņam ir pieredze nevalstisku organizāciju vadīšanā. Oskars Tbilisī ir no 2008.gada un jādomā, ka tuvākajos gados Gruziju nepametīs, jo ir te radījis ģimeni un vairāk vai mazāk „ir iesakņojies”. Par Oskaru Mickānu nobalsoja 13 cilvēku.
     Oskars ieteica Valdē ievēlēt 5 cilvēkus un stingri sadalīt Valdes locekļu funkcijas. Par finansistu tika ievēlēta Vija Svanidze, atbildīgs par informatīvo darbu – Andris Vīksniņš, par latviešu valodas skolu uzņemas atbildību Regīna Jakobidze, par pētniecisko darbu – Nonna Gabilaja. Oskars vēl gribēja kandidātu organizātora darbam, bet pretendentu nebija. Līdz ar to – Valdē ir 4 cilvēki – Vija Svanidze, Andris Vīksniņš, Regīna Jakobidze un Nonna Gabilaja. Pēdējo ievēlējām  bez viņas klātbūtnes.

Sapulcē piedalījās Latvijas Vēstniecības Gruzijā konsulārās nodaļas vadītājs Uldis Simsons.

Regīna Jakobidze

04.11.2013