Wednesday, November 13, 2013

Jūlija Straumes 2013.gada mistifikācijas turpinājums.



Jūlija Straumes 2013.gada mistifikācijas turpinājums.

     Pēc tam, kad par Jūlija Straumes panākumiem 2013.gadā es biju uzrakstījusi savus sajūsminātos rakstus gan latviski, gan krieviski, gan gruzīniski, un kad jau pilnā sparā Gruzijas latviešu biedrība “Ave Sol!” gatavojās piedalīties Gruzijas dekoratīvās mākslas muzeja 100 gadu jubilejai, no Latvijas, no Gulbenes novada atnāca ziņa, ka Jūlija Straumes mantojuma pētīšanai no viņa Dzimtenes brauc Sandra Dikmane un Edīte Siļķēna. Tas bija tik negaidīti, tas bija tik patīkami! Gulbenē atceras, ka 2014.gadā ir 140.gadadiena no šī fantastiskā cilvēka dzimšanas dienas un gatavojas to atzīmēt.
    Sandra Dikmane ir Gulbenes Mākslas skolas direktore un ir labi pazīstama ar Jūlija Straumes daiļradi un labi zina viņa biogrāfiju. Viņa pat pēc Jūlija Straumes metiem ir izgatavojusi brīnīšķīgu šallīti, kuras īpašniece tagad esmu es, un fotogrāfijās es to parādīšu. Edīte Siļķēna Gulbenes Domē atbild par novada kultūras dzīvi un ar milzīgu entuziasmu piedalās Jūlija Straumes jubilejas gatavošanā. Tā kā projektam ir  liela perspektīva, jo ir atbalsts gan valdības, gan mākslinieku līmenī.
      No 19. līdz 26.oktobrim  abas dāmas bija mūsu viesi un ļoti enerģiski apmeklēja visas vietas, kas ir saistītas ar Jūlija Straumes dzīvi un darbu: Gruzijas lietišķās mākslas muzeju, Nacionālo Bibliotēku, kurā J.Straumes darbs ir iemūžināts arhitektūrā, bijušo Kaukāza mājamatniecības komiteju, uz piemiņas plāksnes uzlika ziedus… Savāktais materiāls būs milzīga bagatība gan nākošā gada jubilejas pasākumiem, gan Druvienas muzeja (kur ir Jāņa Poruka un Jūlja Straumes muzejs) materiālu papildināšanai un bagatināšanai.
     Labākais vakars mūs gaidīja 25.oktobra vakarā, kad Latvijas Vēstniecības telpās Sandra Dikmane un Edīte Siļķēna prezentēja savu novadu un filmu par māksliniekiem, kuri ir no ši novada. Protams, ka mēs esam sajūsmā, ka šajā Gulbenes Mākslas skolēnu taisītajā animācijas filmiņā ir sižets par mūsu varoni –Jūliju Straumi. Bez tam mums bija ļoti patīkami, ka  Gulbenes novada medaļā, kuras pasniedza Vēstnieces kundzei un man, ir stāsts par Jūliju Straumi.
     Nu vai nav mistifikācija? Cilvēks neļauj sevi aizmirst 43 gadus pēc savas nāves, jo ir atstājis pēc sevis milzīgu bagātību gan Gruzijā, gan Latvijā!
     Es biju satraukusies, ka manu sajūsmu par Jūliju Straumi negrib sadzirdēt Latvijā, manu tekstu nopublicēja Austrālijas latviešu avīze “Laikraksts” un Londonas avīze “Brīvā Latvija”, bet pašā Latvijā neviens nepievērsa uzmanību faktam, ka Projektā “Latvijas Muzeju 100 dārgumi” ir iekļuvis Jūlijs Straume, ka Muzejs, kuru viņš ir radījis Gruzijā, atzīmē savus 100 gadus un kuru Gruzijā atceras.
     Toties tagad es esmu mierīga – Gulbenē, Jūlija Straumes dzimtenē, viņu ciena un atceras. Un pats galvenais – interese par šo mūsu novadnieku nenomirs arī nākotnē.
     Latvijas bagātība ir cilvēki! Vislielākā cieņa pagātnei un vislielākās cerības uz nānotni. Latvijas tēlu rada šādi cilvēki.

Regīna Jakobidze
13.11.2013.g.


P.S. 

Latvijas publikācijas par šo svarīgo tikšanos varat izlasīt šeit -










Friday, November 8, 2013

PBLA konkurss

PBLA skolu video konkurss slēdzies, piedalies balsošanā!



Publicēts 2013.11.05
PBLA septembrī izsludināja video konkursu “Mana latviešu skola” visām latviešu skolām, kas atrodas ārpus Latvijas. Izsludinātajā konkursā skolām kā skolas kopīgu projektu bija jāsagatavo video par savu latviešu skolu.
Video bija jāiekļauj īsu informāciju par savu skolu – cik ilgi tā pastāv, kur tā atrodas, cik bērnu to apmeklē, ar ko skola lepojas, kas skolai īpašs. Tad pārējais video ieraksta saturs ir bijis atstāts katras skolas pašas rīcībā – tas varētu būt emocionāls, smieklīgs, patriotisks, dokumentāls, māksliniecisks, vai dažādu stilu sajaukums. Video nedrīkstēja pārsniegt 3 minūtes. Visus video ierakstus PBLA bija jāiesniedz līdz 31. oktobrim.
Konkursa mērķis: Celt diasporas skolu lepnumu pašiem par savu skolu un tai pat laikā iepazīties ar citām skolām; uzzināt, cik liela ir diasporas bērnu saime.
Vērtēšana ir žūrijas rokās, kas darbus vērtēs pēc sekojošiem kritērijem:
1) radošums – gan tehniskā, gan vizuālā kvalitāte;
2) informācijas apjoms – uzziņas materiāls par skolu un tās vidi
Žūrija arī saskaitīs YouTube “Like” skaitu katram video ierakstam.
Konkursā piedalījās 16 skolas no visas pasaules - Dānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Gruzijas, Vācijas, ASV, Austrālijas un Kanādas.
Tālāk varat iepazīties ar katras skolas video ierakstu. Varat arī katrs piedalīties balsošanā, izvēloties skolas ierakstu, kas jums vislabāk patīk, spiežot “Like” podziņu līdz 13. novembrim.
Konkursa uzvarētājus pasludināsim 14. novembrī un uzvarējušās skolas apbalvos skolas/kopienas valsts svētku sarīkojumā.
Daina Gross ir portāla Latvians Online redaktore. Austrālijas latviete, ir patreiz Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes priekšsēde. Tulkojusi vairākas grāmatas par industriālo mantojumu angļu valodā.

Monday, November 4, 2013

Svarīgi notikumi Biedrībā

Svarīgi notikumi Biedrībā

     Vakar, 2013.gada 3.novembrī notika Gruzijas latviešu biedrības „Ave Sol!” pilnsapulce, kuru priekšsēdētāja Kristīne Kuldžanišvili gatavoja jau vairākus mēnešus, jo mūsu tikšanās uzdevums bija vairāk nekā svarīgs – Kristīne grib aiziet no priekšsēdētājas darba sakarā ar ģimenes apstākļiem un mums jāizvēl jauns Biedrības vadītājs. Jāpārvēl arī Biedrības Valde.
     Nevar teikt, ka Biedrības locekļi ir pietiekami aktīvi, ar nožēlošanu konstatēju, ka šodien interese par Biedības dzīvi ir tik zema, kāda tā nav bijusi iepriekšējos gados. Ieradās tikai 14 cilvēku, tas ir ļoti maz. Arī tie pretendenti, kuri sagatavošanās procesā izvirzīja savas kandidatūras priekšsēdētāja amatam neieradās.
     Savu kandidatūru sapulcē izvirzīja Oskars Mickāns. Mūs priecē, ka Oskars ir jauns cilvēks un viņam ir pieredze nevalstisku organizāciju vadīšanā. Oskars Tbilisī ir no 2008.gada un jādomā, ka tuvākajos gados Gruziju nepametīs, jo ir te radījis ģimeni un vairāk vai mazāk „ir iesakņojies”. Par Oskaru Mickānu nobalsoja 13 cilvēku.
     Oskars ieteica Valdē ievēlēt 5 cilvēkus un stingri sadalīt Valdes locekļu funkcijas. Par finansistu tika ievēlēta Vija Svanidze, atbildīgs par informatīvo darbu – Andris Vīksniņš, par latviešu valodas skolu uzņemas atbildību Regīna Jakobidze, par pētniecisko darbu – Nonna Gabilaja. Oskars vēl gribēja kandidātu organizātora darbam, bet pretendentu nebija. Līdz ar to – Valdē ir 4 cilvēki – Vija Svanidze, Andris Vīksniņš, Regīna Jakobidze un Nonna Gabilaja. Pēdējo ievēlējām  bez viņas klātbūtnes.

Sapulcē piedalījās Latvijas Vēstniecības Gruzijā konsulārās nodaļas vadītājs Uldis Simsons.

Regīna Jakobidze

04.11.2013


Thursday, October 31, 2013

Mēs piedalāmies konkursā!



No Latviešu valodas aģentūras darbinieces Aijas Otomeres mēs uzzinājām, ka Pasaules brīvo latviešu  apvienība (PBLA) izsludina konkursu „Mana latviešu skoliņa”. Līdz 31.oktobrim Youtubā bija jāizvieto savs videovariants jebkurai latviešu valodas skoliņai, kura darbojas ārpus Latvijas.
 Mēs no fotogrāfijām, kuru mums ir nu bezgala daudz, sataisījām, manuprāt, brīnišķīgu 3 minūšu videofilmiņu.
Ļoti lūdzu – paskatieties  mūsu filmiņu un ļoti lūdzu – nospiediet „like”, jo konkursa rīkotāji vērtēs visus dalībniekus pēc noskatīto reižu skaita un nospiesto laiku skaita.
Palīdzēsim paši sev. Uzvarētajiem ir paredzētas balvas. Cīnīsimies visi kopā!!!



Regīna Jakobidze

01.11.2013

Wednesday, October 2, 2013

Gruzijas galvaspilsētā atzīmē mūsu tautieša Jūlija Straumes radītā Muzeja 100 gadu jubileju






     Gruzijā strādājošais latviešu izcelsmes mākslinieks Jūlijs Straume bija liels gruzīnu un citu Kaukāza tautu lietišķās mākslas priekšmetu cienītājs. Kad 1908.gadā viņš kļuva par Kaukāza mājsaimniecības komitejas māksliniecisko vadītāju, sākās ļoti rūpīgs un mērķtiecīgs meklēšanas un uzkrāšanas darbs. No visiem Gruzijas novadiem tika savākti tautas meistaru radīti priekšmeti, kuri no praktiskiem darba rīkiem, virtuves traukiem, apģērbu dekoratīviem priekšmetiem un juvelieru izstrādājumiem pārvērtās par paraugiem, kuri tika piedāvāti amatnieku un meistaru darbnīcām ar mērķi pārvērst tos par precēm, stimulējot tirdzniecību un maiņu, veicināt prasmju un meistarības līmeņa augšanu un to izplatīšanos.
      Pats Jūlijs Straume nebija vienaldzīgs pret kaukāziešu paklājiem un tepiķiem, kuri  kalnu cilvēku ikdienā nebija luksusa priekšmeti, bet izpildīja ļoti praktiskas sadzīves funkcijas, kalpojot gan par galdu, gan par grīdu, gan par gultu visai ģimenei.. Šajos paklājos ir fantastiska dažādība un pat filozofija, zīmējumi, ornaments, tematiskas bildes, krāsas – visam tam ir ļoti konkrēta funkcija, specifika, un pēc zīmējuma var atpazīt atsevišķus rajonus un apgabalus.Šodien mēs varam sajūsmināties par pacietību un prasmi, ar kuru strādājis mūsu tautietis, nokopējot gandrīz 500 dažādus tepiķu metus. Gruzijas tautas  un dekoratīvās mākslas muzejā tie ir saglabāti un ieiet Muzeja „zelta fondā”.
     2013.gada 29.septembrī Gruzijas tautas un lietišķās mākslas muzejs svin savus 100 gadus. Kopā ar Muzeja jubileju tā ir arī Jūlija Straumes jubileja, jo pirmo Kaukāza mājsaimiecības komitejas dekoratīvās mākslas ekspozicīju izplānoja un izveidoja Jūlijs Straume, un tā tika atklāta 1913.gada 29.septembrī Komitejas telpās.
     Tautas un dekoratīvās mākslas muzejs atrodas jaunās telpās un ir izvietots vecpilsētā – Dadiani ielā Nr.28. 2013.gada 29.septembrī tiks atklāta jubilejas ekspozīcija un tās galvenā tēma – Jūlija Straumes ieguldījums šī Muzeja tapšanā un vēsturē.
     Gruzijas latviešu biedrība „Ave Sol!” daudzus gadus ir pētījusi Jūlija Straumes mantojumu un ir sadarbojusies ar Muzeju. Ir publicēti daudzi raksti gan par Muzeja darbu, gan par Jūliju Straumi. Arī šai brīnišķīgajai jubilejai ir veltīti raksti latviešu, krievu un gruzīnu valodā.
     Bija plānots iekļaut Muzeja apmeklēšanu Latvijas kultūras ministres vizītes protokolā, bet sakarā ar  mūsu ministres demisiju mēs gaidīsim Gruzijas kultūras ministrijas darbiniekus. Un galvenais viesis būs Latvijas vēstniece Elita Gaveles kundze, kura atbalsta visas Latviešu biedrības aktivitātes, kas saistītas ar latviešu atstātā mantojuma izpēti un saglabāšanu.
     Pēc likteņa sakritības arī Latvijā 9.oktobrī pieminēs Jūlija Straumes vārdu: Lekciju ciklā  „Klasiskās vērtības”, kas notiek Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Imants Ļaviņš lasīs lekciju „Austrumu motīvi Jūlija Straumes daiļradē”.

Regīna Jakobidze
Gruzija, Tbilisi
2013.gada 27.septembrī 




Friday, September 27, 2013

Pēc nometnes „Gājputni”

Pēc nometnes „Gājputni”

Ir pagājis jau mēnesis kā mūsu bērni ir atgriezušies no Latvijas pēc fantastiska piedzīvojuma. un tagad viss liekas vēl skaitāks nekā tad, kad bijām Latvijā. Es piedāvaju atskaiti, kur ir sagatavojuši biedrības LAPSAC cilvēki, jo neko labāku nevar ne uzrakstīt, ne nofotogrāfēt, ne uzņemt video. Skatieties
www.gajputni.wordpress.com. Nenožēlosiet!

No manas puses pievienošu fotogrāfijas, kuras ir mūsu grupas bērnu darbs.

















Projekts „Gājputni”

Projekts „Gājputni”
Biedrība „Latvijas Pilsoniskas sabiedrības atbalsta centrs”, sadarbībā ar Gruzijas latviešu biedrību “Ave Sol!” un Vecpiebalgas vidusskolu īsteno projektu „Gājputni”.
Projekts “Gājputni” vērsts uz Latvijā, Gruzijā un Skandināvijā dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu iesaistīšanu kopīgā kultūras un mākslas projektā, ar mērķi saglabāt ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu saikni ar Latviju, stiprināt viņu nacionālo identitāti un veicināt pilsonisko līdzdalību valsts sabiedriski politiskajā dzīvē, „Zvārtavas” pilī īstenojot vasaras radošo nometni. Pasākuma mērķa grupa ir 45 Latvijā, Gruzijā un Skandināvijā dzīvojošie latviešu bērni vecumā no 9-15 gadiem.
Projekta vispārīgais mērķis ir, iesaistot Latvijā dzīvojošos bērnus un jauniešus un bērnus un jauniešus no Latvijas diasporas Gruzijā un Skandināvijas valstīs, stiprināt bērnu un jauniešu nacionālo, lokālo un eiropeisko identitāti, vecināt kultūras un sociālās atmiņas attīstību, pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, un Latvijas sabiedrības integrāciju kopumā. Veicinot Latvijas diasporas un Latvijā dzīvojošo un skolēnu sadarbību un kopīgu darbošanos, celt arī sabiedrības izpratni par notiekošajiem procesiem un ārzemēs dzīvojošo sabiedrības daļu, kas iekļaujama vienotā kultūrtelpā.
Projekta specifiskie mērķi ir:
  1. atbalstīt un veicināt Latvijas diasporā un Latvijā dzīvojošo skolēnu sadarbību, paplašinot sociālos kontaktus un atbalstot kopējus projektus;
  2. palielināt bērnu un jauniešu interesi par Latviju, vēlēšanos veidot latvisku identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai;
  3. veicināt Latvijā un Latvijas diasporā dzīvojošo bērnu un jauniešu māksliniecisko jaunradi.
Projekts paredz ar kultūras un mākslas starpniecību veicināt latviskās kultūrtelpas izziņu un palielināt bērnu un jauniešu zināšanas par latviešu kultūru un tradīcijām, radīt vēlēšanos veidot vai nostiprināt latvisku identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai. Bērni un jaunieši piedalīsies izglītojošā ekspedīcijā Vecpiebalgas novadā, ar mērķi meklēt un atklāt Latvijas kultūrvēsturē atpazīstamākā novada unikalitāti. 45 bērni un jaunieši no 13.-17.augustam piedalīsies 5 dienu radošajā nometnē „Zvārtavas” pilī, līdzdarbojoties dažādās radošajās darbnīcās, apgūstot latviešu kultūru un tradīcijas, sekmējot latviešu valodas zināšanas. Radošās nometnes noslēgumā tiks rīkots atklāts ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu un Latvijā dzīvojošo bērnu un jauniešu koncerts. Paredzams, ka projekta rezultātā paaugstināsies savstarpējā saikne starp Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem un Latvijas diasporas bērniem un jauniešiem Gruzijā un Skandināvijā, stiprināta Latvijas diasporā dzīvojošo bērnu nacionālā identitāte un piederība latviskajai kultūrtelpai, kas motivētu kādreiz atgriezties Latvijā.
Projekta realizācijas laiks ir 02.05.2013.-01.09.2013. Projekta budžets ir 11 956,54 LVL. Projektam piešķirts Sabiedrības integrācijas fonda Ārpusskolas pasākumu programmas finansējums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem 95% apmērā.


Noslēgusies bērnu un jauniešu radošā nometne Zvārtavas pilī
Veselas 5 dienas Zvārtavas pilī 45 bērni un jaunieši no latviešu diasporām Gruzijā, Dānijā un Norvēģijā kopā ar skolēniem no Vecpiebalgas vidusskolas un Rīgas skolām aktīvi darbojās Projekta "Gājputni" radošajā nometnē.
Bērni un jaunieši piedalījās izglītojošā ekspedīcijā Vecpiebalgas novadā, kur viesojās pie mākslinieka Jāņa Roņa Piebalgas porcelāna fabrikā, apmeklēja Brāļu Kaudzīšu muzeja "Kalna Kaibēni" un latviešu pasaku karaļa Kārļa Skalbes muzeju "Saulrieti" .
Nometnes laikā tika īstenotas dažādas radošās darbnīcas – nometnes dalībnieki mācījās Latvju rakstu zīmes, darināja pavasarim raksturīgus rotājumus un pinumus, apguva latvju dančus, ugunskurā cepa maizi un vārīja tepat Zvārtavas pļavās lasītu zāļu tēju, un vārīja ziepītes, kurās katram bija iespēja ielikt daļiņu no Latvijas – kādu rudzu vārpu, zāles stiebru, vai liepas lapu.
Kopīgiem spēkiem tika mēģināts noskaidrot, kas tad īsti ir "latvietis". Bērni un jaunieši nāca pie atziņas, ka "latvietis" nav tikai burtiņi pasē – latvietis ir tas, kurš sirdī tic, ka ir latvietis.
Radošā nometne tika noslēgta ar sirsnīgu atklāto koncertu "Mēs esam latvieši", kurā bērni un jaunieši demonstrēja nometnes laikā apgūtos dančus un dziesmas, un dažādus tematiskos priekšnesumus.
Projektu “Gājputni” īsteno biedrība “Latvijas Pilsoniskas sabiedrības atbalsta centrs” sadarbībā ar Gruzijas latviešu biedrību “Ave Sol!” un Vecpiebalgas vidusskolu. Projektam piešķirts Sabiedrības integrācijas fonda Ārpusskolas pasākumu programmas finansējums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Projekta mērķis ir paaugstināt savstarpējo saikni starp Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem un Latvijas diasporas bērniem un jauniešiem Gruzijā un Skandināvijā, stiprināt Latvijas diasporā dzīvojošo bērnu nacionālo identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai, kas motivētu kādreiz atgriezties Latvijā.