Līgo svētki Gruzijā 2013

   Mīļie lasītāji, ja vien Jūs zinātu,cik skaistus Jāņus mēs piedzīvojām šogad. Milzīgs paldies Vijai Svanidzei un viņas vīram, Nodāra kungam. Viņi laipni aicināja latviešus uz savām mājām. Mums viss bija pa īstam. Pagalms bija rotāts ar ozolkoka lapām. Latvijas jostām. Mēs ēdām jāņū sieru un mūsu ceptu saldskābmaizi. Bija daudz gaļas,daudz alus..un galvenais līgo dziesmas. Paldies visiem,kas piedalījās,kas no sirds vēlējās būt, un rādīt piemēru bērniem. Kas interisējās un izrādīja iniciatīvu palīdzēt organizēšanā.

Bērnu dienas svinības

 1. jūnijā visa pasaule svin bērnu dienu,un arī mēs, saglabājot šo tradīciju, jau vairākus gadus organizējam mūsu latviešu bērniem svētkus. Mēs tikāmies 1 jūnijā bērnu izklaides centrā "Baobab" Gribu atzīmēt,ka šogad mūsu bērnu skaits ir 24 !!!! Mūsu bērni --mūsu lepnums un mūsu nākotne! Bērni piedalījās loterijā,kur tika vinētas mazas,simboliskas dāvanas. Sīkāk fotogrāfijās.

Lieldiena Gruzijā.

   31 martā, Latviešu biedrība " Ave Sol " pulcējās vēstniecībā, lai svinētu lieldienas. Neliels ieskats fotogrāfijās.

Gruzijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 20. gadadiena.

17.martā atzīmējot Latvijas – Gruzijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 20. gadadienu, Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele un Gruzijas latviešu biedrības „AVE SOL” biedri ar piemiņas brīdi godināja Latvijas konsulāta Tbilisi vadītāja, mākslinieka Jūlija Straumes (1874.-1970.) piemiņu.

2000.gadā Latviešu biedrība „AVE SOL” izveidoja un atklāja piemiņas plāksni Jūlijam Straumem pie nama D.Agmašenebeli ielā 171 (bij. Mihailovas prospektā 171), kurā no 1920. līdz 1922.gadā darbojās Latvijas konsulāts un kurā arī dzīvoja pats mākslinieks.

Svarīga konference.

Svarīga konference, par kuru maz kas grib kaut ko zināt

     2013.gada 26.februārī notika konference „Etniskā daudzkrāsainība harmoniskas attīstības labad”. Var būt, ka latviski šīs konferences nosaukums skan kaut kā samāksloti, taču jēga ir labi saprotama  - etniskās minoritātes Gruzijā domā par to, lai tās neuzskata par bīstamām Gruzijas valsts drošībai.Un ne tikai domā, bet arī darbojas šajā virzienā.

     Organizētājs bija nevalstiskā organizācija „Sabiedriskā kustība Daudztautību Gruzija”, kura kā juridiska persona bija reģistrēta 1999.gada decembrī, kurā ietipst 18 juridiskās personas, kuras ir radītas pēc etniskā principa,

 un kurā ietipst arī Gruzijas latviešu biedrība „Ave Sol!”.

     Konferencē piedalījās 19 etnisko diasporu pārstāvji no 60 organizācijām. Redziet, cik raiba ir Gruzijas tauta! Ielūgumu piedalīties bija pieņēmuši daudzi politiskās varas pārstāvji: Tautas tiesībsargs Uča Naneišvili, Gruzijas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Usupašvili, Parlamenta cilvēktiesību komisijas vadītāja Eka Beselija un šīs komisijas loceklis Ruslans Pogosjans, Parlamenta vairākumā esošās partijas līdere, spikera vietniece Manana Kobahidze un daudzi valdības ministri : Reintegrācijas ministrs Paata Zakariašvili, kultūras ministrs Gurams Odišarija, izglītības ministrs Georgs Margvelašvili un citi. Bet nebija finansu ministra, kurš pēc mana ieskata varētu būt garants tam, ka visas solītās koncepcijas, programmas un projekti sabiedrības integrācijas jautājumos realizētos.

     Par nožēlošanu, vai varbūt par laimi, mēs piederam pie tām diasporām, kuras ir ļoti mazas kvantitātes ziņā. To nevar teikt par mūsu aktivitātēm, par latviešiem Gruzijā ir labi zināms gan sabiedrībā, gan valdošajās aprindās. Un tomēr par skaitliski  mazajām diasporām tik ļoti maz satraucas gan konferences rīkotāji, gan valdības pārstāvji, ka Mazākumtautību Padomes (strādā pie Ombudsmena ofisa) atbildīgajam sekretāram Kobam Čopliani, kuram bija ieplānots referāts tieši par skaitiski mazām diasporām, neļāva izmanot atvēlētās 20 minutes, ierobežojoties ar 5 minūtēm. Ko viņš varēja pateikt? Un arī mani negribēja izlaist debatēs. Tas nozīmē, ka neviens neuztraucas par mums.

    Bet es tomēr tiku pie vārda un izteicu savas idejas. Pirmkārt par to, lai beidzot pēc 23 gadu tirgošanās izdala mazākumtautībām „Tautību namu”, vēl jo vairāk ka arī pēdējā pirmsvēlēšanu kampaņā tas tika solīts. Un otrs – vajag radīt „Sabiedrības integrācijas fondu”, kurš kalpotu visu to brīnišķīgo koncepciju realizācijai, par kurām mums stāsta. Etniskās minoritātes vajag ne tikai „integrēt”, bet vajag ļaut tām saglabāt savu identitāti. Tas viss nekā neapdraud Gruzijas valsts drošību, bet daudzu tautību Gruzija oficiāli tiek atzīta par valsts bagātību visos dokumentos. Un vispār, valstis ar momotautību mūsdienu pasaulē praktiski neeksistē, ar to ir jārēķinās.

     Šajā gadījumā es atsaucos ua Latvijas piemēru, kur gan viens, gan otrs jau eksistē daudz gadu. Arī latviešiem Gruzijā ir vajadzīgs „jumts”.

     Kāpēc es tā nosaucu savu stāstu? Tāpēc, ka neskatoties uz to, ka konferencē bija ieradušies gandrīz visu TV kanālu žurnālisti, neviens kanāls – ne pozīcijas, ne opozīcijas sižetus par šo konferenci ēterā neizlaida.