Jūlija Straumes 2013.gada mistifikācijas turpinājums.
Pēc tam, kad par Jūlija Straumes panākumiem 2013.gadā es biju uzrakstījusi savus sajūsminātos rakstus gan latviski, gan krieviski, gan gruzīniski, un kad jau pilnā sparā Gruzijas latviešu biedrība “Ave Sol!” gatavojās piedalīties Gruzijas dekoratīvās mākslas muzeja 100 gadu jubilejai, no Latvijas, no Gulbenes novada atnāca ziņa, ka Jūlija Straumes mantojuma pētīšanai no viņa Dzimtenes brauc Sandra Dikmane un Edīte Siļķēna. Tas bija tik negaidīti, tas bija tik patīkami! Gulbenē atceras, ka 2014.gadā ir 140.gadadiena no šī fantastiskā cilvēka dzimšanas dienas un gatavojas to atzīmēt.
Sandra Dikmane ir Gulbenes Mākslas skolas direktore un ir labi pazīstama ar Jūlija Straumes daiļradi un labi zina viņa biogrāfiju. Viņa pat pēc Jūlija Straumes metiem ir izgatavojusi brīnīšķīgu šallīti, kuras īpašniece tagad esmu es, un fotogrāfijās es to parādīšu. Edīte Siļķēna Gulbenes Domē atbild par novada kultūras dzīvi un ar milzīgu entuziasmu piedalās Jūlija Straumes jubilejas gatavošanā. Tā kā projektam ir liela perspektīva, jo ir atbalsts gan valdības, gan mākslinieku līmenī.
No 19. līdz 26.oktobrim abas dāmas bija mūsu viesi un ļoti enerģiski apmeklēja visas vietas, kas ir saistītas ar Jūlija Straumes dzīvi un darbu: Gruzijas lietišķās mākslas muzeju, Nacionālo Bibliotēku, kurā J.Straumes darbs ir iemūžināts arhitektūrā, bijušo Kaukāza mājamatniecības komiteju, uz piemiņas plāksnes uzlika ziedus… Savāktais materiāls būs milzīga bagatība gan nākošā gada jubilejas pasākumiem, gan Druvienas muzeja (kur ir Jāņa Poruka un Jūlja Straumes muzejs) materiālu papildināšanai un bagatināšanai.
Labākais vakars mūs gaidīja 25.oktobra vakarā, kad Latvijas Vēstniecības telpās Sandra Dikmane un Edīte Siļķēna prezentēja savu novadu un filmu par māksliniekiem, kuri ir no ši novada. Protams, ka mēs esam sajūsmā, ka šajā Gulbenes Mākslas skolēnu taisītajā animācijas filmiņā ir sižets par mūsu varoni –Jūliju Straumi. Bez tam mums bija ļoti patīkami, ka Gulbenes novada medaļā, kuras pasniedza Vēstnieces kundzei un man, ir stāsts par Jūliju Straumi.
Nu vai nav mistifikācija? Cilvēks neļauj sevi aizmirst 43 gadus pēc savas nāves, jo ir atstājis pēc sevis milzīgu bagātību gan Gruzijā, gan Latvijā!
Es biju satraukusies, ka manu sajūsmu par Jūliju Straumi negrib sadzirdēt Latvijā, manu tekstu nopublicēja Austrālijas latviešu avīze “Laikraksts” un Londonas avīze “Brīvā Latvija”, bet pašā Latvijā neviens nepievērsa uzmanību faktam, ka Projektā “Latvijas Muzeju 100 dārgumi” ir iekļuvis Jūlijs Straume, ka Muzejs, kuru viņš ir radījis Gruzijā, atzīmē savus 100 gadus un kuru Gruzijā atceras.
Toties tagad es esmu mierīga – Gulbenē, Jūlija Straumes dzimtenē, viņu ciena un atceras. Un pats galvenais – interese par šo mūsu novadnieku nenomirs arī nākotnē.
Latvijas bagātība ir cilvēki! Vislielākā cieņa pagātnei un vislielākās cerības uz nānotni. Latvijas tēlu rada šādi cilvēki.
13.11.2013.g.
P.S.
Latvijas publikācijas par šo svarīgo tikšanos varat izlasīt šeit -
.JPG)
No comments:
Post a Comment