Gruzīni par latviešu mantojumu

                            

       2014.gada martā Gruzijas latviešu Biedrība novadīja divas konferences, kurās mūs ar Gruzijas latviešiem iepazīstināja gruzīni, tā sakot – iniciatīva bija gruzīnu pusē. Tas ir rets gadījums mūsu praksē, parasti mēs, latvieši, stāstam gruzīniem par saviem tautiešiem, kuri ir dzīvojuši un strādājuši Gruzijā. Tā mēs stāstījām par mūsu Jūliju Straumi, tā mēs stāstījām par Robertu Kupci. Un tagad ar stāstu par admirāli Teodoru Spādi mūsu priekšā uzstājās Badri Goguadze, bet par farmaceitu Evgeniju Voldeitu stāsta profesors Niko Džavahišvili.

      Admirālis Teodors Spāde savu jūras kara virsnieka karjeru 1914.gadā sāka Melnajā jūrā Krievijas jūra kara flotē Pirmā pasaules kara laikā un viņa bāzēšanās vieta bija Gruzijas ostas pilsēta Batumi. Četros kara gados un Krievijas revolūciju laikā T.Spāde paspēja pakarot Krievijas jūras kara flotē, Ukrainas kara flotē, Gruzijas jūras kara flotē un kopā ar Deņikina armiju 1920.gadā aizgāja uz Konstantinopoli.

     Neskatoties uz karu un revolūcijām T.Spādes dzīvē bija arī romatisks notikums – viņš Batumi pareizticīgo baznīcā salaulājās ar gruzīnieti Nadeždu Švelidze. Latvijā jaunā ģimene ieradās tikai 1922.gadā.

     Badri Goguadze ir nācis ar priekšlikumu – iemūžināt admirāļa Teodora Spādes vārdu Gruzijā. Viņš uzskata, ka Gruzijai nevajag aizmirst, ka šis latvietis ir pielicis roku Gruzijas neatkarīgās valsts jūras kara flotes radīšanā. Viņa plāni ir milzīgi – no Konferences rīkošanas līdz Teodora Spādes vārdā nosauktam kuģim Gruzijas jūras flotē. B.Goguadze domā, ka Teodors Spade ir pelnījis Gruzijas valsts visaugstāko apbalvojumu – Svētā Georga ordeni. Utt.Viņš mums parādīja gruzīnu mākslinieku radītus Teodora Spādes portretus un iepazīstināja ar savu publikāciju par mūsu admirāli žurnālā „Arsenāls”. Gatavojot rakstu par mūsu tautieti arī kaut kādā glancētā žurnālā - par romantisko pāri un viņu mīlestību.

     Protams, Gruzijas latviešu biedrībai šī ziņa bija ļoti patīkama, bet atbalsts šim cilvēkam tomēr ir jāgaida no Latvijas vēstniecības, pirmāmkārtām no Vēstniecības militārā ataše. Mums nav iespēju sadarboties ar Gruzijas armiju, jūras kara floti, ar Kara akadēmiju un līdzīgām instancēm. Mēs varam palīdzēt sagatavot konferenci, varam Rīgā savākt vajadzīgos materiālus, sagatavot publikācijas. Darbu varam darīt savu iespēju robežas. Bet Badri Goguadze lielajiem plāniem visādi ir jāpalīdz.

Runa ir par cilvēku-varoni, par kuru Latvijā zina gandrīz visu, bet kurš ir mazliet aizmirsts, un par cilvēku, par kuru vairāk grib zināt Gruzijā.

      9.martā mūsu priekšā stājās Tbilisi valsts universitātes profesors Niko Džavahišvili, kurš jau diezgan sen pēta Gruzijas-Latvijas attiecības, ir grāmatas autors par šīm attiecībām, un vispār ir liels Latvijas draugs. Šoreiz viņš stāstīja par gandrīz detektīvu vēsturi – viņa vecāki pilsētā Telavi (Kahetija) nesenā pagātnē nopirkuši māju no it kā vācu farmaceita Voldeita. Tīrot māju, Niko ir atradis ļoti daudz dokumentu par šiem Voldeitiem: darba grāmatiņu, autobiogrāfijas tekstus, Otrā pasaules kara laikā izsūtīto Voldeitu dokumentus utt. Un šajos dokumentos melns uz balta ir rakstīts, ka viņi ir latvieši. Par cik Niko Džavahišvili ir vēsturnieks, viņš nevarēja vienaldzīgi izturēties pret šo interesanto mantojumu. Viņš ir sameklējis pirmā Voldeita pēcnācējus, kuru ir daudz, mūsu konferencē vien viņu bija 7 cilvēki. Šie Voldeiti sakarus ar Latviju un latviešiem jau uztver kā kaut ko nereālu, jo visi ir praktiski asimilēti un uzskata sevi par gruzīniem. Kaut uzvārdi viņiem ir vairāk nekā jocīgi, jo uzvārda beigās ir pieaudzēts –dze. Starp viņiem ir arī mana bijusī studente, ir slavena dziedātāja utt.

      Mēs uzaicinājām šos cilvēkus draudzēties ar mums, ja viņiem uz to ir vēlēšanās, un izteicām izbrīnu par to, ka 20 gadu laikā viņi nav pamanījuši mūsu aktivitātes Tbilisi pilsētā. Vairākiem bija jautājumi mūsu Konsulam Uldim Simsonam, kurš arī piedalījās mūsu konferencē un labprāt ar viņiem parunāja.

      Paldies profesoram Niko Džavahišvili par šo negaidīto atklājumu un priecājamies, ka gruzīni interesējas par latviešiem, kuri ir atdevuši savu dzīvi Gruzijai. Profesors atnesa arī publikāciju žurnālā  „Vēsturnieks”, kur viņš ir nopublicājis lielu rakstu par savu iepazīšanos ar latvieti Voldeitu .

Regīna Jakobidze

12.03.2014

Svētdienas skola

      Gatavojoties Ziemsvētkiem, bērni ļoti sadraudzējās, un tad, kad viņus gaidīja panākumi pēc koncerta, bija žēl neturpināt svētdienas skolas stundas.

      Oskars Mickāns, mūsu Biedrības jaunais priekšsēdis, panāca vienošanos ar Latvijas vēstniecību, ka divas svētdienas mēnesī skola var strādāt. Uz šodienu mēs varam rezumēt – ne tikai bērni grib mācīties latviešu valodu, mums pievienojās 5 pieaugušie. Grupa tagad ir liela un diezgan raiba, jo arī bērni nav viena vecuma un ar vienādām zināšanām. Taču auditorijas entuziasms iedvesmo arī skolotāju. Vietas mazliet par maz, tehnikas nav nekādas, ar grāmatām ir problēmas, jo nav tādas, kuru var izmantot veselu mācību gadu kā pamatgrāmatu, meklējam iespējamos tekstus no tām grāmatām, kuras mums ir. Arī ar vārdnīcām mums radās problēmas.

Toties mums ir daudz kas cits – internets, par kura iespējām mūs informēja Latviešu valodas aģentūras darbiniece Aija Otomere, mums ir daži diski ar latviešu valodas stundām. Bet pats galvenais – mums ir griba runāt latviski, mēs mācāmies un mēs iemācīsimies.

     Pagājušajā stundā es parādīju klausītājiem 2007.gadā taisītos plakātus – „labākais bērns pasaulē – mans!”. Ir saglabājušies 6 tādi plakāti. Tagad bērnu mums ir daudz vairāk! Tāpēc es lūdzu visus vecākus: līdz šī gada 1.jūnijam sagatavot jaunus plakātus par katru bērnu. Runa ir par tiem bērniem, kuru plakāti bija un kuri nu jau ir paaugušies, un par tiem bērniem, kuri ir papildinājuši mūsu pulciņu. Dažas ģimenes pa šo laiku jau ir kļuvušas par daudzbērnu ģimenēm. Veiksmi visiem!

Regīna Jakobidze

12.03.2014

Mazliet nokavēts stāsts

   Man gribas pateikt dažus vārdus par Jaunā gada tradīcijām, kuras ir izveidojušās mūsu sabiedrībā. Ziemassvētkus mēs svinam gandrīz vienmēr par agru, Jauno gadu nesvinam vispār, bet Jaunā gada eglītes Tbilisi pilsētā mums vispār nav pieejamas, nav bijis gadījuma, ka kāda valsts vai nevalstiska organizācija būtu uzaicinājusi mūsu bērnus uz svētkiem. Ja aicina, tad uz Tbilisobu, lai mūs parādītu kā kaut ko neparastu priekš Gruzijas, mums jādejo un jādzied. Mēs nepiedalāmies kā notikuma dalībnieki, mūs rāda. Tāpat kā citus dažādu tautību pārstāvjus. Un parasti visus nomāc lidojoši gruzīnu dejotāji un polifoniskās muzikas izpildītāji.

Šāda situācija nomāc un nepavisam negribas piedalīties lai izrādītos, vēl jo vairāk tāpēc , ka mums nav ne deju ansambļa un nav arī kora.

     Bet ir viena neparasta tradīcija, par kuru gribu pateikt – mūs nekad neaizmirst krievu kultūras centrs “Русский клуб” un Gribojedova teātris. Katru gadu mēs saņemam ielūgumus uz Jaunā gada eglīti teātrī, kur ne tikai rāda izrādes, bet dāvina grāmatas un svētku paciņas ar konfektēm un citiem saldumiem. Protams, biļešu nav daudz, šogad bija sešas, bet arī tas ir patīkami. Pie tam Gribojedova teātris tiešām pēc liela remonta ir ļoti skaists, mūsu bērniem reti izdodas papriecāties tādās telpās.

      Gribu parādīt fotogrāfijas no šī gada svētkiem, kurās man izdevās nofotogrāfēt cilvēkus, kuri par mums neaizmirst – Krievu kultūras centra direktoru Nikolaju Sventicki un teātra galveno režisoru Avtandilu Varsemašvili.

Interesanti, vai gruzīnu teātri un klubi nerīko tādas “eglītes”?

Regīna Jakobidze

10.02.2014

     

Biedrības meitenes sporta nometnē kalnu kurortā Bakuriani

   Jau trešo gadu divas mūsu meitenes – Helēna Zurošvili un Medeja Skrule piedalās ziemas sporta nometnē, nometni sauc „Ratis skola” un nodarbojas tur ar slēpošanu. Abām meitenēm ir desmit gadu,  un abas uzrāda ļoti labus panākumus savā vecuma grupā. 2011.gadā Helēna bija nometnes čempione, pagājušajā gadā par čempioni kļuva Medeja, bet šoziem pirmo vietu ieņēma Helēna Zurošvili, otro – Medeja Skrule.

Meitenes priecē ne tikai savus vecākus, bet priecē arī visus latviešu valodas svētdienas skolas skolēnus. Vēlam viņām panākumus arī turpmāk.Piedāvāju vienu foto no sporta skolas mājas lapas 

„Ave Sol!” – televizijas varoņi.

Pavisam negaidīti Latvijas un Gruzijas TV divu nedēļu laikā izdeva veselus trīs sižetus par latviešiem Gruzijā.

Latvijas žurnālisti savus sižetus uzņēma sen, vēl oktobrī, kad Gruzijā bija Prezidenta vēlēšanas.

Judīte Čunka  piezvanīja vēl no Rīgas un lūdza savākt tautu priekš sarunas par mūsu dzīvi, un speciāls lūgums bija – tikšanās Gruzijas lietišķās mākslas muzejā, lai ar savām acīm ieraudzītu to bagātību, kas ir tur saglabāta, runa ir par Jūlija Straumes mantojumu. J.Čunka labi ir informēta par Biedrības darbu, ir lasījusi mūsu mājas lapu.

Kā redzat, šīs vizītes rezultāts bija divi sižeti „Panorāmā” – 26. un 28. decembrī.

Gruzijas TV pieteicās uz 25.decembri.  Par cik bērni jau ir parādījuši, ko viņi māk, mēs piekritām filmēties. Šis sižets tika parādīts 8.janvārī programmā „Mūsu pagalms”.

Dodu visu triju sižetu linkus, lūdzu – paskatieties.

www.ltv.lv/raksts/26.12.2013-ka-klajas-latvieshiem-gruzija.id22469

www.ltv.lv/raksts/28.12.2013-julija-straumes-mantojums-gruzija.id22554

http://1tv.ge/video/21297

Ziemassvētki.

2013.gada Ziemassvētki Biedrībā

  

Atkal mēs svinam par agru, bēdīgi, ka mums nav savu māju.

    Šoreiz mūsu bērni tika rūpīgi gatavoti koncertam, jo bija nolemts, ka Salavecim iepatiksimies visi uzreiz, lai nav jamokās pa vienam. Mācījāmies runāt latviski, spēlējām ”Vecīša cimdiņu”, dziedājām dziesmu, kuru esam dziedājuši vienmēr, bet ne vairāk par diviem pantiņiem. Tagad mēs zinām ”Reiz mežā dzima eglīte” visu – no pirmā līdz pēdējam pantiņam. Ar dejošanu gan sanāca kā sanāca, mēģinājumu laikā muzika tukšā zālē skanēja labi, bet ar cilvēkiem pilnā zālē skaņu praktiski nevarēja dzirdēt. Bērni paši dungoja un dejoja. Nekas, tā ir mācībā uz nākamo reizi. Galvenais – bērni neapjuka un nodejoja visu kā vajag. Malači!

     Un jāsaka, ka bērnus ļoti labi uzņēma visi skatītāji, bērni nopelnīja aplausus no visas sirds. Kā vienmēr, vislielāko sajūsmu izsauca vismazākie aktieri. Un arī Salavecis slavēja mūsu bērnus un bagātīgi apdāvināja ar skaistām dāvanām.

      Starp skatītājiem bija arī Vēstniecības darbinieki – konsuls Uldis Simsons un militārais ataše Jānis Dreimanis, kura vecākā meitiņa Rūta bija viena no mūsu aktrisēm. Paldies par atsaucību. Vēstnieces kundze Elita Gavele gan nebija starp skatītājiem, viņa bija ar mums dažas minūtes pirms sākuma un pateica apsveikuma vārdus pašās beigās. Paldies viņai par sarūpētajām dāvanām, kuras bagātināja mūsu bērnu somiņas.

      Svētki izdevās, apmierināti bija gan bērni, gan pieaugušie.

      Arī svētku galds, kā izteicās Ulda kungs, bija gandrīz kā mājās. Bija fantastiski sagatavota zivs, smaržoja šķovēti kāposti un daudz kas cits. Pat speciāli gatavota saldskābmaize Oskara izpildījumā. Vīnu gan mēs dzērām no Ingas Gavares Kahetijas pagrabiem.

      Es piedāvāju ”specizlaidumu” ar ģimenes fotogrāfijām, uz kurām Biedrība cer, kurām pateicoties mēs augam – Daces Šaltānes-Džavašvili, Nino Jakobidzes, Andra Vīksniņa, Davida Jakobidzes, Ļubas Škunovas-Kitijas gimenes. Biedrība neizsīkst, mēs augam. Augam pateicoties bērniem.

     Par cik Ziemassvetki tikai šoedien sākas, es apsveicu visus tautiešus, kuriem tagad ir svētki, kuri gatavojas svētkiem, vēlu sirdmieru un panākumus.

Regīna Jakobidze

2013.gada 23.decembrī

   

Informācija.

Latviešu valodas skolas bērnu un viņu vecāku uzmanībai!

1., 8. un 15. decembrī plkst.11 no rita notiks nodarbības, gatavosimies Ziemsvētkiem. Lūgti visi bērni, mēs dziedāsim, dejosim, zīmēsim un spēlēsim teātri.

Bērniem, kuri bija "Gājputnu" nometnē vajadzētu atnest sacerējumu par šo notikumu - vienalga kādā valodā.

Regīna Jakobidze

25.11.2013