Johana Kristofa Broces izstāde.

      Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un Gruzijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors Iraklijs Garibašvili sagatavoja lielu dāvanu latviešiem un gruzīniem, atklājot 29.aprīlī izstādi „Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija” atklāšanu.

     Tā ir neliela ceļojoša izstāde, kura parāda šī baltu vācieša milzīgo ieguldījumu latviešu kultūras, arhitektūras, etnogrāfijas un vēstures mantojuma saglabāšanā. Sodien eksistē fotogrāfija, video un citi tehnikas brīnumi kā fiksēt mājas, cilvēkus, tērpus, ragavas un citus braucamos daiktus, J.K.Broce to visu zīmēja. Un šodien mēs varam redzēt dokumentus, kuriem ir vēsturiska nozīme, mēs redzam Rīgu, Latviju, cilvēkus un varam spriest, kā viņi izskatījās vairāk nekā divus gadusimtus atpakaļ. Kā teica Direktore, lielo darbu izstādes sagatavošanā ir izdarījis viņas vietnieks Valdis Mazulis. Paldies viņiem visiem par to, ko atveda no tādas tālienes, lai mēs te, Gruzijā satiktos ar savu Dzimteni un varētu priecāties paši un lepoties savu draugu un radu priekšā par mūsu vēsturisko mantojumu.

     J.K.Broce ir ne tikai zīmējis, bet arī rakstījis komentārus saviem zīmējumiem, tā radot vērīgus dokumentus latviešu vēstures mantojuma saglabāšanai. Visi šie apraksti un komentāri ir izdoti grāmatās, kuras arī ir šīs izstādes sastāvdaļa. Protams, tas viss ir uzrakstīts vācu valodā, bet jādomā, ka Latvijas pētniekiem šodien tā nav problēma un jau sen latviešu lasītājiem ir zināms, kas šajos 10 sējumos ir uzrakstīts.

      Pētīt izstādes materiālus ir ļoti interesanti, te var redzēt Rīgas panorāmu – Daugavas labo krastu, kura ir slavena visā Eiropā un kura ir iekļauta Eiropas vēsturiskajā mantojumā, te var redzēt uz šodienu atjaunoto Rīgas pilsētas Domi utt. Varam izpētīt „paši sevi” – tautas tērpos, ļoti skaistās izrotātās kamanās un pat līgojošus savos nacionālajos svētkos. Ļoti neparasti un ļoti patīkami. Es domāju, ka visi, kuri apmeklēja šo izstādi, aizgāja gandarīti un apmierināti.

      Paldies rīkotājiem, saimniekiem un protams, Vēstniecībai, jo bez tās starpniecības mēs netiktu pie ši brīnuma klāt.

05.05.2014

Regīna Jakobidze

Ievērības cienīgā grāmata pie mums – Gruzijā.

     

2014.gada 27.aprīlī Latvijas vēstniecībā Gruzijā notika  grāmatas „Latvieši un Latvija” prezentācija.

      Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra izdotā grāmata no pirmās dienas kļuva slavena ne tikai Latvijā, bet arī tajās valstīs, kur dzīvo latvieši. Bet latvieši, kā mēs zinām, „dzīvo visur”. Četros sējumos ir raksturota latviešu dzīve Latvijā mūsu dienu skatījumā, tās uzrakstīšanā ir piedalījušies vairāk nekā 80 zinātnieku un galvenais – šī milzīgā darba galvenais redaktors ir akadēmķis Jānis Stradiņš, kura autoritāte ir garants, ka mūsu rokās ir augstākās kvalitātes grāmata.

    Grāmatu uz Gruziju atveda  Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, bet galvenais notikumu organizators ir mūsu vēstniece Elita Gavele.

     Prezentācija nav vienīgais notikums – otrdien, 29.aprīlī Tbilisi Valsts universitātes Nacionālajā Zinātniskajā bibliotekā notiks ceļojošās izstādes „Johana Kristofa Broces (1742 – 1823 ) Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija” atklāsana. Kā teica Direktore, izstādes iekārtotājs ir viņas vietnieks Valdis  Mazulis.

     Viss tas ir fantastiski interesanti mums, Gruzijā dzīvojošajiem latviešiem, un ceram, ka arī mūsu radiem un draugiem.

     Pārsteigums, kuru Prezentācijā   klātesošie uzņēma ar aplausiem, bija fakts, ka Venta Kocere uzdāvināja grāmatu „Latvieši un Latvija” ne tikai Vēstniecībai, bet arī Gruzijas latviešu biedrībai „Ave Sol!”. Mūsu bibliotēka tagad ir kļuvusi bagātāka! Mums ir grāmata, kuru jāsāk lasīt un novērtēt jau katram pašam. Darbs prātam un dvēselei...

     Jāsaka, ka šī it kā parastā svētdiena, kad notiek Svētdienas skolas latviešu valodas stunda, priekš mums bija neparasta. Šī svētdiena kļuva par Dāvanu dienu. No rīta, pirms stundas mūsu Vēstniece mums atdeva Latviešu valodas Aģentūras Dāvinājumu – veselu kasti ar mācību grāmatām, ar pasaku un dzejoļu gramatām, ar diskiem un izdales materiālu, kas bagātina mācīšanās procesu.

    Milzīgs paldies Latviešu valodas Aģentūrai un personīgi Aijai Otomerei, kas organizēja šo materiālu nogādāšanu pie mums! Paldies Vēstniecībai!

Piedāvaju dažas fotogrāfijas no Prezentacijas

Regīna Jakobidze

28.04.2014

Gruzīni par latviešu mantojumu

                            

       2014.gada martā Gruzijas latviešu Biedrība novadīja divas konferences, kurās mūs ar Gruzijas latviešiem iepazīstināja gruzīni, tā sakot – iniciatīva bija gruzīnu pusē. Tas ir rets gadījums mūsu praksē, parasti mēs, latvieši, stāstam gruzīniem par saviem tautiešiem, kuri ir dzīvojuši un strādājuši Gruzijā. Tā mēs stāstījām par mūsu Jūliju Straumi, tā mēs stāstījām par Robertu Kupci. Un tagad ar stāstu par admirāli Teodoru Spādi mūsu priekšā uzstājās Badri Goguadze, bet par farmaceitu Evgeniju Voldeitu stāsta profesors Niko Džavahišvili.

      Admirālis Teodors Spāde savu jūras kara virsnieka karjeru 1914.gadā sāka Melnajā jūrā Krievijas jūra kara flotē Pirmā pasaules kara laikā un viņa bāzēšanās vieta bija Gruzijas ostas pilsēta Batumi. Četros kara gados un Krievijas revolūciju laikā T.Spāde paspēja pakarot Krievijas jūras kara flotē, Ukrainas kara flotē, Gruzijas jūras kara flotē un kopā ar Deņikina armiju 1920.gadā aizgāja uz Konstantinopoli.

     Neskatoties uz karu un revolūcijām T.Spādes dzīvē bija arī romatisks notikums – viņš Batumi pareizticīgo baznīcā salaulājās ar gruzīnieti Nadeždu Švelidze. Latvijā jaunā ģimene ieradās tikai 1922.gadā.

     Badri Goguadze ir nācis ar priekšlikumu – iemūžināt admirāļa Teodora Spādes vārdu Gruzijā. Viņš uzskata, ka Gruzijai nevajag aizmirst, ka šis latvietis ir pielicis roku Gruzijas neatkarīgās valsts jūras kara flotes radīšanā. Viņa plāni ir milzīgi – no Konferences rīkošanas līdz Teodora Spādes vārdā nosauktam kuģim Gruzijas jūras flotē. B.Goguadze domā, ka Teodors Spade ir pelnījis Gruzijas valsts visaugstāko apbalvojumu – Svētā Georga ordeni. Utt.Viņš mums parādīja gruzīnu mākslinieku radītus Teodora Spādes portretus un iepazīstināja ar savu publikāciju par mūsu admirāli žurnālā „Arsenāls”. Gatavojot rakstu par mūsu tautieti arī kaut kādā glancētā žurnālā - par romantisko pāri un viņu mīlestību.

     Protams, Gruzijas latviešu biedrībai šī ziņa bija ļoti patīkama, bet atbalsts šim cilvēkam tomēr ir jāgaida no Latvijas vēstniecības, pirmāmkārtām no Vēstniecības militārā ataše. Mums nav iespēju sadarboties ar Gruzijas armiju, jūras kara floti, ar Kara akadēmiju un līdzīgām instancēm. Mēs varam palīdzēt sagatavot konferenci, varam Rīgā savākt vajadzīgos materiālus, sagatavot publikācijas. Darbu varam darīt savu iespēju robežas. Bet Badri Goguadze lielajiem plāniem visādi ir jāpalīdz.

Runa ir par cilvēku-varoni, par kuru Latvijā zina gandrīz visu, bet kurš ir mazliet aizmirsts, un par cilvēku, par kuru vairāk grib zināt Gruzijā.

      9.martā mūsu priekšā stājās Tbilisi valsts universitātes profesors Niko Džavahišvili, kurš jau diezgan sen pēta Gruzijas-Latvijas attiecības, ir grāmatas autors par šīm attiecībām, un vispār ir liels Latvijas draugs. Šoreiz viņš stāstīja par gandrīz detektīvu vēsturi – viņa vecāki pilsētā Telavi (Kahetija) nesenā pagātnē nopirkuši māju no it kā vācu farmaceita Voldeita. Tīrot māju, Niko ir atradis ļoti daudz dokumentu par šiem Voldeitiem: darba grāmatiņu, autobiogrāfijas tekstus, Otrā pasaules kara laikā izsūtīto Voldeitu dokumentus utt. Un šajos dokumentos melns uz balta ir rakstīts, ka viņi ir latvieši. Par cik Niko Džavahišvili ir vēsturnieks, viņš nevarēja vienaldzīgi izturēties pret šo interesanto mantojumu. Viņš ir sameklējis pirmā Voldeita pēcnācējus, kuru ir daudz, mūsu konferencē vien viņu bija 7 cilvēki. Šie Voldeiti sakarus ar Latviju un latviešiem jau uztver kā kaut ko nereālu, jo visi ir praktiski asimilēti un uzskata sevi par gruzīniem. Kaut uzvārdi viņiem ir vairāk nekā jocīgi, jo uzvārda beigās ir pieaudzēts –dze. Starp viņiem ir arī mana bijusī studente, ir slavena dziedātāja utt.

      Mēs uzaicinājām šos cilvēkus draudzēties ar mums, ja viņiem uz to ir vēlēšanās, un izteicām izbrīnu par to, ka 20 gadu laikā viņi nav pamanījuši mūsu aktivitātes Tbilisi pilsētā. Vairākiem bija jautājumi mūsu Konsulam Uldim Simsonam, kurš arī piedalījās mūsu konferencē un labprāt ar viņiem parunāja.

      Paldies profesoram Niko Džavahišvili par šo negaidīto atklājumu un priecājamies, ka gruzīni interesējas par latviešiem, kuri ir atdevuši savu dzīvi Gruzijai. Profesors atnesa arī publikāciju žurnālā  „Vēsturnieks”, kur viņš ir nopublicājis lielu rakstu par savu iepazīšanos ar latvieti Voldeitu .

Regīna Jakobidze

12.03.2014

Svētdienas skola

      Gatavojoties Ziemsvētkiem, bērni ļoti sadraudzējās, un tad, kad viņus gaidīja panākumi pēc koncerta, bija žēl neturpināt svētdienas skolas stundas.

      Oskars Mickāns, mūsu Biedrības jaunais priekšsēdis, panāca vienošanos ar Latvijas vēstniecību, ka divas svētdienas mēnesī skola var strādāt. Uz šodienu mēs varam rezumēt – ne tikai bērni grib mācīties latviešu valodu, mums pievienojās 5 pieaugušie. Grupa tagad ir liela un diezgan raiba, jo arī bērni nav viena vecuma un ar vienādām zināšanām. Taču auditorijas entuziasms iedvesmo arī skolotāju. Vietas mazliet par maz, tehnikas nav nekādas, ar grāmatām ir problēmas, jo nav tādas, kuru var izmantot veselu mācību gadu kā pamatgrāmatu, meklējam iespējamos tekstus no tām grāmatām, kuras mums ir. Arī ar vārdnīcām mums radās problēmas.

Toties mums ir daudz kas cits – internets, par kura iespējām mūs informēja Latviešu valodas aģentūras darbiniece Aija Otomere, mums ir daži diski ar latviešu valodas stundām. Bet pats galvenais – mums ir griba runāt latviski, mēs mācāmies un mēs iemācīsimies.

     Pagājušajā stundā es parādīju klausītājiem 2007.gadā taisītos plakātus – „labākais bērns pasaulē – mans!”. Ir saglabājušies 6 tādi plakāti. Tagad bērnu mums ir daudz vairāk! Tāpēc es lūdzu visus vecākus: līdz šī gada 1.jūnijam sagatavot jaunus plakātus par katru bērnu. Runa ir par tiem bērniem, kuru plakāti bija un kuri nu jau ir paaugušies, un par tiem bērniem, kuri ir papildinājuši mūsu pulciņu. Dažas ģimenes pa šo laiku jau ir kļuvušas par daudzbērnu ģimenēm. Veiksmi visiem!

Regīna Jakobidze

12.03.2014

Mazliet nokavēts stāsts

   Man gribas pateikt dažus vārdus par Jaunā gada tradīcijām, kuras ir izveidojušās mūsu sabiedrībā. Ziemassvētkus mēs svinam gandrīz vienmēr par agru, Jauno gadu nesvinam vispār, bet Jaunā gada eglītes Tbilisi pilsētā mums vispār nav pieejamas, nav bijis gadījuma, ka kāda valsts vai nevalstiska organizācija būtu uzaicinājusi mūsu bērnus uz svētkiem. Ja aicina, tad uz Tbilisobu, lai mūs parādītu kā kaut ko neparastu priekš Gruzijas, mums jādejo un jādzied. Mēs nepiedalāmies kā notikuma dalībnieki, mūs rāda. Tāpat kā citus dažādu tautību pārstāvjus. Un parasti visus nomāc lidojoši gruzīnu dejotāji un polifoniskās muzikas izpildītāji.

Šāda situācija nomāc un nepavisam negribas piedalīties lai izrādītos, vēl jo vairāk tāpēc , ka mums nav ne deju ansambļa un nav arī kora.

     Bet ir viena neparasta tradīcija, par kuru gribu pateikt – mūs nekad neaizmirst krievu kultūras centrs “Русский клуб” un Gribojedova teātris. Katru gadu mēs saņemam ielūgumus uz Jaunā gada eglīti teātrī, kur ne tikai rāda izrādes, bet dāvina grāmatas un svētku paciņas ar konfektēm un citiem saldumiem. Protams, biļešu nav daudz, šogad bija sešas, bet arī tas ir patīkami. Pie tam Gribojedova teātris tiešām pēc liela remonta ir ļoti skaists, mūsu bērniem reti izdodas papriecāties tādās telpās.

      Gribu parādīt fotogrāfijas no šī gada svētkiem, kurās man izdevās nofotogrāfēt cilvēkus, kuri par mums neaizmirst – Krievu kultūras centra direktoru Nikolaju Sventicki un teātra galveno režisoru Avtandilu Varsemašvili.

Interesanti, vai gruzīnu teātri un klubi nerīko tādas “eglītes”?

Regīna Jakobidze

10.02.2014

     

Biedrības meitenes sporta nometnē kalnu kurortā Bakuriani

   Jau trešo gadu divas mūsu meitenes – Helēna Zurošvili un Medeja Skrule piedalās ziemas sporta nometnē, nometni sauc „Ratis skola” un nodarbojas tur ar slēpošanu. Abām meitenēm ir desmit gadu,  un abas uzrāda ļoti labus panākumus savā vecuma grupā. 2011.gadā Helēna bija nometnes čempione, pagājušajā gadā par čempioni kļuva Medeja, bet šoziem pirmo vietu ieņēma Helēna Zurošvili, otro – Medeja Skrule.

Meitenes priecē ne tikai savus vecākus, bet priecē arī visus latviešu valodas svētdienas skolas skolēnus. Vēlam viņām panākumus arī turpmāk.Piedāvāju vienu foto no sporta skolas mājas lapas 

„Ave Sol!” – televizijas varoņi.

Pavisam negaidīti Latvijas un Gruzijas TV divu nedēļu laikā izdeva veselus trīs sižetus par latviešiem Gruzijā.

Latvijas žurnālisti savus sižetus uzņēma sen, vēl oktobrī, kad Gruzijā bija Prezidenta vēlēšanas.

Judīte Čunka  piezvanīja vēl no Rīgas un lūdza savākt tautu priekš sarunas par mūsu dzīvi, un speciāls lūgums bija – tikšanās Gruzijas lietišķās mākslas muzejā, lai ar savām acīm ieraudzītu to bagātību, kas ir tur saglabāta, runa ir par Jūlija Straumes mantojumu. J.Čunka labi ir informēta par Biedrības darbu, ir lasījusi mūsu mājas lapu.

Kā redzat, šīs vizītes rezultāts bija divi sižeti „Panorāmā” – 26. un 28. decembrī.

Gruzijas TV pieteicās uz 25.decembri.  Par cik bērni jau ir parādījuši, ko viņi māk, mēs piekritām filmēties. Šis sižets tika parādīts 8.janvārī programmā „Mūsu pagalms”.

Dodu visu triju sižetu linkus, lūdzu – paskatieties.

www.ltv.lv/raksts/26.12.2013-ka-klajas-latvieshiem-gruzija.id22469

www.ltv.lv/raksts/28.12.2013-julija-straumes-mantojums-gruzija.id22554

http://1tv.ge/video/21297