Johana Kristofa Broces izstāde.

      Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un Gruzijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors Iraklijs Garibašvili sagatavoja lielu dāvanu latviešiem un gruzīniem, atklājot 29.aprīlī izstādi „Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija” atklāšanu.

     Tā ir neliela ceļojoša izstāde, kura parāda šī baltu vācieša milzīgo ieguldījumu latviešu kultūras, arhitektūras, etnogrāfijas un vēstures mantojuma saglabāšanā. Sodien eksistē fotogrāfija, video un citi tehnikas brīnumi kā fiksēt mājas, cilvēkus, tērpus, ragavas un citus braucamos daiktus, J.K.Broce to visu zīmēja. Un šodien mēs varam redzēt dokumentus, kuriem ir vēsturiska nozīme, mēs redzam Rīgu, Latviju, cilvēkus un varam spriest, kā viņi izskatījās vairāk nekā divus gadusimtus atpakaļ. Kā teica Direktore, lielo darbu izstādes sagatavošanā ir izdarījis viņas vietnieks Valdis Mazulis. Paldies viņiem visiem par to, ko atveda no tādas tālienes, lai mēs te, Gruzijā satiktos ar savu Dzimteni un varētu priecāties paši un lepoties savu draugu un radu priekšā par mūsu vēsturisko mantojumu.

     J.K.Broce ir ne tikai zīmējis, bet arī rakstījis komentārus saviem zīmējumiem, tā radot vērīgus dokumentus latviešu vēstures mantojuma saglabāšanai. Visi šie apraksti un komentāri ir izdoti grāmatās, kuras arī ir šīs izstādes sastāvdaļa. Protams, tas viss ir uzrakstīts vācu valodā, bet jādomā, ka Latvijas pētniekiem šodien tā nav problēma un jau sen latviešu lasītājiem ir zināms, kas šajos 10 sējumos ir uzrakstīts.

      Pētīt izstādes materiālus ir ļoti interesanti, te var redzēt Rīgas panorāmu – Daugavas labo krastu, kura ir slavena visā Eiropā un kura ir iekļauta Eiropas vēsturiskajā mantojumā, te var redzēt uz šodienu atjaunoto Rīgas pilsētas Domi utt. Varam izpētīt „paši sevi” – tautas tērpos, ļoti skaistās izrotātās kamanās un pat līgojošus savos nacionālajos svētkos. Ļoti neparasti un ļoti patīkami. Es domāju, ka visi, kuri apmeklēja šo izstādi, aizgāja gandarīti un apmierināti.

      Paldies rīkotājiem, saimniekiem un protams, Vēstniecībai, jo bez tās starpniecības mēs netiktu pie ši brīnuma klāt.

05.05.2014

Regīna Jakobidze